Izmirstam, bet neizzudīsim

Statistikas biroja Eurostat jaunākie dati liecina, ka Latvijā laika posmā no 2001. līdz 2014. gadam bijis lielākais vidējā bērnu skaita katrai sievietei pieaugums visā Eiropas Savienībā (ES). Tūkstošgades sākumā uz vienu sievieti bija 1,22 bērni, 2014. gadā - 1,65 bērni. Demogrāfs Ilmārs Mežs saka - priecājoties par šo vienu rādītāju, jāapzinās, ka tas neatspoguļo situāciju pilnīgi objektīvi. Kaut arī tas ir virs ES vidējā, saldo joprojām ir negatīvs - mirstība ir lielāka nekā dzimstība. "Te mēs esam daudz sliktākā situācijā nekā vidēji ES. No Latvijas aptuveni 30% potenciālo māmiņu ir aizbraukušas, bet uz palikušajām sievietēm rādītājs pieaug. Pieņemsim to sliktāko scenāriju, ka no Latvijas kādreiz aizbrauktu 90% no jaunajām sievietēm, un tad atlikušajām dzimstība varētu būt gan divi bērni, gan četri, mēs tik un tā strauji izmirtu," viņš paskaidro un piebilst, ka līdz ar to šis rādītājs nav objektīvs. Demogrāfs arī pauž, ka izmiršana nav tikai skaļš sauklis: "Ja mēs neko nemainīsim, tad, jā, protams, izmirsim. Tas nenotiks tā, ka mēs kaut kādā 2200. gadā varēsim apglabāt pēdējo latvieti, bet gan tā, ka, piemēram, pēc 100 gadiem šodienas Latvijas iedzīvotāju pēcteči būs nenozīmīga minoritāte. Tādi kā malajieši Singapūrā vai lībieši te, kuru vēsture ir interesanta, bet mūsdienās lielas nozīmes viņiem nav."Citādās domās ir pētnieks Pēteris Zvidriņš, kurš apgalvo, ka gaisma tuneļa galā ir saredzama: "Mēs izmirstam, bet neizmirsim. Jā, pagaidām tie skaitļi dilst un dilst, taču maz tautu tā dabiski ir izzudušas. Turklāt paļaujos, ka nākamās paaudzes būs prātīgākas un labos tagadējo situāciju."Abi speciālisti gan ir vienisprātis, ka viss ir labojams un pozitīvas tendences jau novērojamas, taču jautājums ir pietiekami nopietns, lai tam pievērstu krietni vairāk uzmanības. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 17.marta, numurā!