Komisijai šodien jāpieņem lēmums, kuru pretendentu virzīt par KNAB priekšnieka kandidātu vai arī ieteikt atkārtoti izsludināt konkursu.
Pēc komisijas sēdes, tās vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis sniegs žurnālistiem komentāru. Pašlaik nav zināms cikos komisija beigs darbu, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte-Krūmiņa.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka konkursa otrajā kārtā nolūkā padziļināti izvērtētu uz konkursa otro kārtu izvirzīto pretendentu kvalifikāciju, amatam nepieciešamo pieredzi un zināšanas komisija veic pārrunas ar pretendentiem un lūdz pretendentus sniegt savu redzējumu par biroja darbības prioritātēm un attīstību.
Tāpat noteikumi paredz, ka katrs komisijas loceklis individuāli aizpilda katra pretendenta vērtēšanas lapu. Komisiju vada Citskovskis un tās sastāvā ir ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.
Komisijas locekļu individuālo vērtējumu apkopošanu un katra pretendenta kopējā vērtējuma aprēķināšanu nodrošina komisijas vadītājs. Kopējo vērtējumu aprēķina, saskaitot katram pretendentam visu komisijas locekļu piešķirto punktu skaitu un izdalot to ar komisijas locekļu skaitu, kuri piedalījās vērtēšanā.
Apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē komisija virza to pretendentu, kurš kopējā vērtējumā ieguvis visvairāk punktu. Ja to atbalsta komisijas locekļu vairākums, komisija var pieņemt lēmumu apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē virzīt divu pretendentu kandidatūras, kuri kopējā vērtējumā ieguvuši visvairāk punktu.
Pēc visu pretendentu izvērtēšanas komisijai jāpieņem viens no diviem lēmumiem. Pirmkārt, iesniegt Ministru prezidentam priekšlikumu par pretendenta vai pretendentu kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē. Otrkārt, ieteikt Ministru kabinetam atkārtoti izsludināt konkursu, ja tiek noraidīti visi pretendenti.
Komisijas vadītājam vienas darbdienas laikā pēc komisijas lēmuma pieņemšanas par komisijas lēmumu rakstiski jāinformē Ministru prezidents. Ja komisija izvēlēsies nominēt pretendentu vai pretendentus KNAB vadītāja amatam, tad pēc valdības lēmuma gala lēmums jebkurā gadījumā būs jāpieņem Saeimai.
Jau ziņots, ka KNAB vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus. Abu personu vārdi un nodarbošanās netiek atklāta.
Satversmes aizsardzības birojs ir sniedzis pozitīvu atbildi par iespēju šīm abām personām saņemt pielaidi valsts noslēpuma objektiem.
Pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās 30.martā. Konkursā bija pieteikušies deviņi kandidāti.
Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.
Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.