Šogad Latvijas izglītības iestādes visos līmeņos apmeklē 3829 ukraiņu bēgļu bērni. Tikai 28% no obligātā skolas vecuma bērniem mācās šeit klātienē, vairākums to dara attālināti kādā no Ukrainas skolām. Patlaban arī likums neparedz obligātu prasību apgūt zinības klātienē. Tiesa, tādu normu bija plānots noteikt no šā gada 1. septembra, taču tās ieviešana tika pārcelta uz nākamo mācību gadu.
To panākt nebūs tik viegli, jo iezīmējas vairākas problēmas: gan tas, ka nav zināms, cik bērnu obligātajā skolas vecumā uzturas Latvijā, gan latviešu valodas apguves dažādie līmeņi, gan atbalsta personāla trūkums. Un vēl – lielākā daļa ukraiņu civiliedzīvotāju pēc kara beigām plāno atgriezties dzimtenē, tāpēc nav lielas motivācijas mācīties latviešu valodu ne pašiem, ne bērniem.
Dažādas prasības
Tas, kā tiek organizētas mācības ukraiņu bēgļu bērniem, dažādās valstīs atšķiras – dažās ir prasība obligāti mācīties klātienē, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Francijā, Polijā, Somijā, citās tas tiek noteikts kā vēlamais formāts (Bulgārijā, Dānijā, Latvijā u. c.). Ir valstis, kurās tiek piedāvātas sagatavošanās klases.
Ukraiņu bērnu skolu apmeklētības sarakstā ar 28% Latvija ir sestā no beigām, savukārt Īrijā, Francijā, Lietuvā un Somijā ir krietni augstāki rādītāji, Saeimas apvienotajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (JV).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 3. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00