Jānošķir hostelis no dzīvokļa

Tās sēdē, kas bija veltīta nelegālo hosteļu apkarošanai un kur piedalījās atbildīgās institūcijas, izkristalizējās galvenie problēmjautājumi. Pats galvenais – pašlaik nevienos normatīvos nav noteikts, kā definējams hostelis un kā to atšķirt no dzīvokļa. Jāatgādina, ka ugunsnelaimē cietušais nelegālais hostelis Rīgā, Merķeļa ielā 8 arī bija iekārtots dzīvoklī. 

Saskaņā ar atbildīgo institūciju viedokli būtiskākie instrumenti, lai vērstos pret nelegālajiem hosteļiem, ir konstatētie pārkāpumi par nelikumīgu būvniecību un nelikumīgu telpu ekspluatāciju. 

Pašreizējā situācijā atbildīgās iestādes – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles birojs, kā arī pašvaldības policija, – konstatējot pārkāpumus, var uzlikt sodus, arī nelikumīgas telpu ekspluatācijas gadījumos var piemērot sodu, piemēram, pagaidu telpu izmantošanas aizliegumu, taču pārtraukt nelikumīgo ekspluatāciju piespiedu kārtā vairumā gadījumu nav iespējams. 
Kā skaidro Rīgas pašvaldības Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis, ja tiek konstatēta nelikumīga būvniecība vai telpu ekspluatācija, tās slēgt piespiedu kārtā var tikai tad, ja ir konstatēts apdraudējums sabiedrības vai telpās dzīvojošo drošībai. Viņš norāda, ka līdz traģiskajai nelaimei Merķeļa ielā 8 nebija konstatēti šādi apdraudējumi, līdz ar to telpu piespiedu slēgšana nebija iespējama. Gadījumos, kad tiek konstatēta nelikumīga būvniecība, parastā kārtība ir telpu īpašniekam dot pusgadu laika, lai to novērstu vai saskaņotu. 

Belkovskis arī uzsver, ka gadījumos, kad nelegālais hostelis ierīkots dzīvoklī, ir ļoti grūti to pierādīt, jo arī dzīvokļus drīkst izīrēt, turklāt uz dažādiem termiņiem. Un likumos nav noteikti nekādi kritēriji, kas hosteļus atšķirtu no izīrējamiem dzīvokļiem. Jāpiebilst, tas, ka dzīvoklī dzīvo vairāki cilvēki vai ģimenes, to automātiski nepadara par hosteli. Viens no izplatītākajiem piemēriem ir vairāki studenti, kuri īrē vienu dzīvokli, kas nav uzskatāms par hosteli. 

Arī Valsts policijas un Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji norāda, ka viņu kompetencē ir tikai tirdzniecības vietu, kurās konstatēti Covid-19 ierobežojumu pārkāpumi, slēgšana. Savukārt Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Svetlana Mjakuškina uzskata, ka uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju. Viņa norāda, ka traģiskais ugunsgrēks nelegālajā hostelī Merķeļa ielā 8 skaidri parādīja, ka ir iespējams identificēt neatbilstības, bet uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai varētu ierobežot ēkas nelegālu ekspluatāciju. 

Biroja vadītāja domā, ka šādām nelegāli ekspluatētām telpām, lai traucētu un ierobežotu to tālāku izmantošanu, varētu atslēgt elektrību, ūdeni un siltumu. Saeimas deputāts Ivars Zariņš (SC) gan atgādina, ka nedz ūdeni, nedz siltumu nevar atslēgt tikai vienam dzīvoklim, neietekmējot pārējo māju un tās iemītniekus. 
Līdz ar to viens no būtiskākajiem risinājumiem ir jau minētā likumu sakārtošana, definējot, kas ir hostelis un ar ko tas atšķiras no izīrējamām dzīvojamām telpām. Savukārt par telpu tūlītējo slēgšanu nelikumīgas būvniecības gadījumos Belkovskis norāda, ka tas nebūtu saprātīgs risinājums, jo vismaz Rīgā vairāk nekā pusē dzīvokļu ir šāda nelikumīga būvniecība (piemēram, paplašinot vannas istabu vai virtuvi, kā rezultātā ir nojauktas nesošās sienas). 

Savukārt Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass informēja, ka, analizējot izsaukumus vietās, kurās ir hosteļi, visvairāk tādu bijuši Merķeļa ielā 8, Marijas ielā 1, Nometņu ielā 62 un Slokas ielā 28. Izsaukumi saņemti par personām alkohola un narkotisko vielu reibumā, trokšņošanu, kā arī citiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Ja, reaģējot uz izsaukumu kādā vietā, pašvaldības policisti saskata acīmredzamus būvniecības vai ugunsdrošības pārkāpumus, tiek sniegta informācija kompetentajām iestādēm.