Kaut aicinājumi pienāks, maksāt vai nemaksāt sodus šobrīd vēl būs uz katra paša sirdsapziņas. Reāla sodu piedziņa šogad vēl nesāksies, Diena noskaidroja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). «Šis ir solis uz priekšu. Kaut nevar teikt, ka tas būs ārkārtīgi efektīvs, var cerēt, ka kādi 30-40% sodus paši nomaksās,» Dienai atzina CSDD valdes loceklis, jurists Jānis Golubevs.
«Šobrīd Eiropas Savienības direktīva paredz informācijas apmaiņu, nevis sodu apmaiņu,» viņš skaidroja. ES direktīva, kurai jāstājas spēkā šī gada 7. novembrī paredz - ja Latvijas iedzīvotājs būs pārkāpis satiksmes noteikumus, piemēram, Austrijā, tad Austrijas kontaktpunkts noskaidros datus par transportlīdzekļa īpašnieku, sazinoties ar Latvijas kontaktpunktu, un transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) nosūtīs aicinājumu samaksāt sodu vai norādīt personu, kas vadīja transportlīdzekli, vienlaikus izskaidrojot par sekām, kādas iestājas attiecīgajā valstī, ja persona nesamaksā sodu vai nenorāda atbildīgo personu. Analoģiski rīkosies Latvijas puse ar pārkāpējiem no ES valstīm.
Tomēr piespiest sodu samaksāt ES direktīva nevar - kā skaidroja J. Golubevs, ES līmenī nav likumdošanas akta, kas paredzētu savstarpēju sodu atzīšanu starp valstīm, tādēļ, lai šādu praksi ieviestu dzīvē, būtu nepieciešams slēgt atsevišķus starpvalstu līgumus. Pašreiz jau ekspertu līmenī par to notikušas sarunas ar Lietuvu un Igauniju, bet prognozēt, ka šādus līgumus ar kaimiņvalstīm varētu noslēgt jau šogad, būtu pārāk optimistiski, jo ir bezgala daudz detaļu, par kurām vēl jāvienojas. «Piemēram, ko darīt ar sodu, ja Latvijas iedzīvotājs pārkāpis CSN Igaunijā? Vai to piedzīt un naudu paturēt Latvijas budžetā vai arī aizskaitīt igauņiem? Latvijā šobrīd ir ļoti efektīva sodu piedziņas sistēma, iekasējam ap 80-90% no izrakstītajiem protokoliem, bet dzirdēts, ka pie kaimiņiem nav tik labi. No tā, kā to noregulēs, ir atkarīgs jautājums, vai Latvija vispār būs ieinteresēta.»
Noregulēt sodu piedziņu visas ES līmenī gan būtu ārkārtīgi sarežģīti, jo katrai valstij ir sava, gadiem ilgi būvēta sodu sistēma, kuru tā parasti arī uzskata par vispareizāko. Turklāt sistēmas ir radikāli atšķirīgas, daļā valstu, piemēram, Somijā, sods par CSN pārkāpumu ir nevis fiksēta summa kā Latvijā, bet gan procenti no pārkāpēja deklarētajiem ienākumiem.
Ja to izdosies ieviest, sodu piedziņa gan izpaudīsies tikai naudas soda formā - dažādie papildsodi, kas atsevišķās valstīs paredzēti par CSN pārkāpumiem, tādējādi netiks piemēroti, piemēram, par ātruma pārkāpšanu Vācijā Latvijas pilsonis varēs saņemt naudas sodu, bet ne soda punktus, ko saņemtu par pārkāpumiem Latvijā.
Kā rāda Valsts policijas statistika, gadījumi, kad policijas darbinieks apturējis auto un noformējis protokolu ārzemniekam, ir tikai 5,54% no visiem šādi piespriestajiem sodiem. Tomēr, kad sodu «izrakstījis» fotoradars, aptuveni katrā trešajā gadījumā ātrumpārkāpumā pieķerts ārzemēs reģistrēts auto, un nauda par šo pārkāpumu tā arī nav tikusi iekasēta.
Tādējādi, par spīti konkrēta piespiedu mehānisma trūkumam, ES direktīvas ieviešana varētu Latvijas budžetā ienest papildu līdzekļus. Kā skaidroja J. Golubevs, ārvalstnieki, kuri Latvijā pārkāpj noteikumus, ja vispār ir informēti, ka tos pārkāpuši, sodu parasti samaksā. Savukārt par tehnisko līdzekļu, kā fotoradaru, piespriestajiem sodiem ārzemnieks līdz šim nemaz neuzzināja, jo protokolu nosūtīt viņam nebija iespējams.