Otrdien intervijā Latvijas Radio Siksnis norādīja, ka labāko Eiropas sabiedrisko mediju piemērs liecina, ka šāds finansējuma modelis ir efektīvs.
Abonentmaksas ieviešana, no vienas puses, medijam radītu stabilitātes sajūtu, jo būtu zināms finansējuma apjoms, turklāt tas būtu salīdzinoši liels. No otras puses, medijs justos atbildīgs sabiedrības priekšā.
Tomēr no politiķu teiktā Siksnis sapratis, ka patlaban par abonentmaksas ieviešanu netiek domāts, lai neuzkrautu iedzīvotājiem jaunu nodokli. Tomēr, pēc jaunā radio vadītāja domām, šī ideja būtu apsverama, jo ļautu nodibināt skaidrus spēles noteikumus un budžeta finansējumu sabiedriskajiem medijiem novirzīt pa tiešo.
Kā ziņots, abonentmaksas ir labākais sabiedriskā medija finansēšanas veids, iepriekš intervijā norādīja augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs un Komunikācijas vadības doktora studiju programmas direktors Ainārs Dimants.
Komentējot koncepciju par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi un trīs iespējamos attīstības variantus, Dimants atzīmē, ka piemērotākais būtu progresīvais modelis, taču pakāpenisku pāreju uz pilnīgu valsts dotāciju finansējuma modeli vajadzētu aizstāt ar abonentmaksu ieviešanu.
"Arī progresīvajā variantā nav garantijas, ka sabiedriskā medija budžets nebūs atkarīgs no valsts dotācijām, kas nozīmē, ka nav garantijas, ka valdošais vairākums nevarēs diktēt redakcionālo politiku. Tādēļ nekas labāks nav izdomāts par abonentmaksām kā sabiedriskā medija finansēšanas veidu. Valdība varētu noteikt maksas līmeni. Sabiedrībai jāsaprot, ka jau patlaban maksājam šādu nodevu, tikai nodrošināt redakcionālo neatkarību pie šādas sistēmas ir neiespējami," skaidro Dimants.
Viņš uzskata, ka sabiedrība būtu gatava piekrist maksāt abonentmaksu par televīzijas izmantošanu, kas finansiālā ziņā būtu arī atslogojums valsts budžetam. Turklāt, ja sabiedriskais medijs tiek finansēts no valsts dotācijām, tā ir iejaukšanās tirgū.