Šīs idejas autore ir deviņgadīgā Emīlija Pabērza, kura šobrīd dzīvo Ziemeļīrijā un 10 dienas pavadīja Amatas novada Apneros nometnē Pie Sprīdīša. Nometnei šogad bija dots zīmīgs nosaukums Ceļš uz zemi laimīgo – uz mājām. Rakstot pateicības vēstuli valsts prezidentam Andrim Bērziņam par labajiem novēlējumiem nometnes dalībniekiem, bērni pastāstīja par savām aktivitātēm un iecerēm. Emīlija izteica savu vēlēšanos – būtu brīnišķīgi, ja bērni Ziemeļīrijā saņemtu no Latvijas kādas grāmatas latviešu valodā. Jau drīz pēc atbildes vēstules nosūtīšanas Sprīdīšu nometnes dalībnieki saņēma paciņu no valsts prezidenta. Tajā bija trīs skaistas un vērtīgas grāmatas, kas domātas ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem – Latvijas leģendas. Par cilvēkiem, kas dara Latviju lielāku, Staburaga bērni, kā arī Kā radās Latvija ar atveramiem lodziņiem, kartēm, spēlēm un uzlīmēm.
Arī šīsvasaras pēdējā Sprīdīšu draugu biedrības nometnē, ko atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds, un kam dots nosaukums Mums pieder skaistākā zeme pasaulē, ir bērni, kuri šobrīd dzīvo ārzemēs – Zviedrijā, Lielbritānijā, Itālijā. No Latvijas plaši pārstāvēta ir Vidzeme, ir bērni no Amatas un Madonas novadiem, Cēsīm, Rīgas, kā arī Saulkrastiem, Ogres un citām Latvijas vietām. Pašreizējā – vides nometne - ir jau 79. nometne Apneros, kas notikusi 20 gadu laikā. Tādējādi kopumā šo gadu laikā nometni apmeklējuši vairāk nekā 2800 bērnu.
Saņemot grāmatas no prezidenta, Sprīdīšu draugu biedrības valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kalvāns secināja, ka trīs grāmatas ir kā piliens jūrā. Sprīdīšu spēks var būt daudz lielāks. Viņš uzrunāja nometnes bērnus, aicinot katru no viņiem dāvāt grāmatu ārzemēs dzīvojošiem bērniem - tādu, ko gribētu uzdāvināt vislabākajam draugam. Bērniem šī ideja ļoti patika, tāpēc katrs no viņiem runāja ar vecākiem, lai vecāki šādai idejai piekristu un 10 dienu ilgās nometnes beigās varētu atvest izvēlēto grāmatu. Daļa bērnu gribētu dāvināt pat vairākas grāmatas.
Tā Cēsu 2. pamatskolas skolniece Dace Andriksone, kura šoruden ies 8. klasē, apsver domu par Valda Rūmnieka grāmatām Atnācēji un Atnācēju noslēpums. Vai arī tā varētu būt pasaules slavu ieguvusī un arī latviešu valodā izdotā Stefanijas Meieres grāmata Krēsla. Dacei ļoti patīk romāni: “Tas ir tik jauki, ka latviešu bērni ārzemēs uzzinās, kas mums te patīk un tajā pašā laikā šīs grāmatas viņiem palīdzēs neaizmirst latviešu valodu. Citādāk viņiem šādas grāmatas latviešu valodā nav pieejamas vai ir ļoti maz.” Savukārt Madonas novada Barkavas pamatskolas skolnieks Emīls Priževoits, kurš šoruden ies 5. klasē, labprāt dāvinātu kādu pasaku vai dzejoļu grāmatu: “Man jau bērnībā lasīja priekšā pasaku grāmatas un arī tagad labprāt lasu tās, kas ir iekļautas obligātās literatūras sarakstā. Ja es būtu ārzemēs, es gribētu, lai man būtu pieejamas grāmatas latviešu valodā.”
Ne tikai bērni, arī pedagogi domā par grāmatu dāvināšanu. Ir iecerēts, ka pēc nometnes kopumā varētu būt vismaz 50 grāmatas, ko sūtīt uz ārzemēm. Aleksandrs Kalvāns skaidro: “Prezidenta dāvātās grāmatas sūtīsim trīs Ziemeļīrijas latviešu skoliņām. Sazinoties ar vairākām Latvijas vēstniecībām, gādāsim, lai pārējās grāmatas nonāktu pie latviešu bērniem dažādās zemēs. Daudzi ierēdņi runā par integrāciju, bet kad bērni saņems grāmatu, kurā būs bērna ieraksts, kurš šo grāmatu ir dāvājis un būs pieejama atpakaļadrese, veidosies kontakts, ko ierēdņi nespēj izveidot daudzu gadu garumā. Kādreiz Kārlis Ulmanis iedibināja tradīciju dāvināt grāmatas savām skolām. Mūsdienās ir aktuāli, lai šādas grāmatas ir pieejamas ārzemēs dzīvojošajiem latviešu bērniem.”
Šis ir tikai sākums jaunajai tradīcijai. Aleksandrs Kalvāns ir nolēmis uzrunāt arī Izglītības un zinātne ministri Inu Druvieti, lai tradīcijai būtu turpinājums un tā vērstos plašumā, iegūstot Latvijas skolu atbalstu.