Būtībā pēdējo piecu gadu laikā jauniešu skaits sarūk par vidēji 5,7% gadā. Arī to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ik gadu samazinās. Ja 2005. gadā Latvijā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad pērn - vairs tikai katrs septītais (14%). Šādām tendencēm būs nopietnas sekas nākotnē.
Jauniešu skaita sarukumam ir vienkāršs skaidrojums - pirmkārt, Latvijā dzimstība no 1987. līdz 1997. gadam nokritās apmēram par pusi un lejupslīdoša tendence tikai turpinājās. Otrkārt, emigrējušo cilvēku vidū liela daļa bija tieši jaunieši, Dienai skaidro demogrāfs Ilmārs Mežs, bet sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzmanību vērš arī uz to, ka dzimstības kritums lielā mērā bija saistīts ar juku laikiem deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Tāpat mainījies arī uzskats par to, kurā laikā ir jādzimst pirmajam bērnam. Pat tie cilvēki, kuri teorētiski būtu varējuši kļūt par vecākiem, bērna piedzimšanu atlika.
Demogrāfijas problēmas ir visā Eiropā, bet tik krasa dzimstības krituma, kas turpinājies vairāk nekā paaudzi, citur nav bijis, stāsta Mežs.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 13. aprīļa, avīzē Diena!