Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.
Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā – Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība – posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.
Šo faktoru kopums norāda uz to, ka ir nepieciešams palielināt šosejas caurlaides kapacitāti, nodrošinot raitu un drošu satiksmi, īpaši tranzīta transportam. Tas nav iespējams bez esošā ceļa kardinālas pārbūves vai jauna šosejas posma izbūves.
Pārbūvēt divu joslu Tallinas šosejas posmu, kas iet cauri šiem diviem ciemiem, par četru joslu ātrgaitas ceļu tehniski ir ļoti sarežģīti. Piemēram, tādā gadījumā nāktos atpirkt un nojaukt daļu no Baltezerā esošajām dzīvojamajām mājām, jo savādāk nav iespējams paplašināt ceļu un izbūvēt drošu infrastruktūru.
Tāpēc tiek pētīta alternatīva trase, plānojot jauno šosejas posmu izvietot kopīgā koridorā ar Rail Baltica dzelzceļu, lietderīgi izmantojot zemes īpašumus.
Izpētes projekta mērķis ir noskaidrot potenciālo jaunā šosejas posma trases, mezglu un paralēlo autoceļu vietējai satiksmei novietojumu. Izpētes ietvaros tiks izstrādāti vismaz divi alternatīvi autoceļa risinājumi, kuriem tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Izpēte ļaus izprast, vai šī autoceļa posma būvniecība ir ekonomiski pamatojama un iespējama kā alternatīva satiksmei caur Ādažiem un Baltezeru, nodrošinot Eiropas nozīmes maršruta E67 atbilstību tranzītsatiksmes pamattīkla prasībām.
Ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana orientējoši varētu notikt jau šī gada decembrī, tad iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām, varēs izteikt arī savus priekšlikumus, kurus iespēju robežās ievērtēs tālākā projektēšanā. Izpētes projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes laiks ir 2021.- 2023. gads.
Ja tiks konstatēts, ka šis ir piemērots risinājums, tad posma būvniecība tiek plānota pēc 2030. gada. Būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes kopējās izmaksas tiek lēstas 1,65 miljoni eiro apmērā, savukārt būvdarbu izmaksas – 156 miljoni eiro apmērā, ar iespēju būvdarbus veikt divās kārtās.
Pērn Tallinas šosejas (A1) posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju (A2) līdz stāvlaukumam pie Pulksteņezera aiz Gaujas tilta (0,00.–13,85. km) uzsāktas satiksmes organizācijas izmaiņas, kuras tiks pabeigtas šovasar. Ņemot vērā to, ka šosejas posms ir zaudējis galvenā autoceļa funkciju, tas jāuztver kā iela apdzīvotā teritorijā. Satiksmes organizācijas izmaiņas akcentēs šo, kā arī liegs veikt bīstamus manevrus – apdzīšanu un kreisos pagriezienus. Baltezerā lielākajai daļai mājsaimniecību tiks saglabāta iespēja iebraukt un izbraukt no saviem īpašumiem visos virzienos, jo braukšanas ātrums ir 50 km/h un satiksmes plūsma uz un no katra īpašuma nav liela. Savukārt ielu pieslēgumos šosejai jārēķinās ar to, ka tiks liegti kreisās nobraukšanas un uzbraukšanas manevri. Šāds risinājums padara drošu caurejošo plūsmu virzību un uzlabo kustības vienmērību.
- Satiksmes telpu pārkārtošana - sadalošās joslas un ribjoslas izveidošana uz esošā ceļa, nemainot brauktuves parametrus;
- Norobežojošo ceļa stabiņu izbūve brauktuves sadalošās joslas vidū tai skaitā iepretim pieslēgumiem, apdzīšanas un kreisā uzbraukšanas manevru izslēgšanai;
- Kreiso uzbraukšanas manevru slēgšana no ielām un pieslēgumiem ārpus apdzīvotajām vietām;
- Drošības uzlabošana uz gājēju pārejām Baltezerā, izveidojot drošības saliņas;
- Kreisā uzbraukšanas manevra iekļaušanās joslas izveidošana Alderu ielas pieslēgumam Tallinas šosejai virzienā uz Rīgu; Baltezerā Baltezera ielas pieslēgumam virziena uz Ainažiem; Muižas ielas pieslēgumam virzienā uz Rīgu; autoceļa P1 pieslēgumam virzienā uz Ainažiem.
Atgādinām, ka satiksmes organizācijas izmaiņas notiks līdz ar jaunā ceļa marķējuma ieklāšanu un aprīkojuma uzstādīšanu. Nepārbūvējot ceļu šādas izmaiņas ir labākais risinājums konfliktpunktu samazināšanai un satiksmes drošības uzlabošanai. Jāņem vērā, ka šīs izmaiņas nepalielinās autoceļa posma caurlaides spēju, vēsturiski ceļš bija un pēc projekta ieviešanas paliek kā divu joslu ceļš, pa vienai kustības joslai katrā virzienā. Projektā paredzētie pasākumi samazinās frontālu sadursmju iespējas, kā arī uzlabos gājēju drošību Baltezerā.
Statistika liecina, ka šajā Tallinas šosejas posmā ar katru gadu pieaug ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, un pērn tādu bija 34. Laikā no 2018. līdz 2020. gadam no 7 bojā gājušajiem 5 ir gājuši bojā frontālās sadursmēs. Melno punktu skaits šajā laikā ir dubultojies un periodā no 2017. līdz 2019. gadam tur ir izveidojušies seši melnie punkti.
Baltezera apvedceļa plānošana pirms vairākiem gadiem tika veikta, balstoties uz Rīgas pašvaldības attīstības plāniem un paredzot pieslēgumu pie Rīgas Ziemeļu transporta koridora (RZTK) I posma (Brīvības ielas dublieris). RZTK ir Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta projekts, kas patlaban ir atlikts uz nenoteiktu laiku. Līdz tam Baltezera apvedceļa būvniecība nav iespējama un projekta tālāku virzību varēs veikt vien tad, kad būs skaidri Rīgas Domes Pilsētas attīstības departamenta plāni par RZTK 1. posma būvniecību.