"Gribētu uzsvērt, ka tautai būs jauni vilcieni. Ir stingra norāde, ka jāmeklē alternatīvas un vilcieni ir jānodrošina - vai nu ar piesaistītiem resursiem, vai uz nomas pamata. Pakāpeniski ir jānomaina ritošais sastāvs. Skatoties no naudas plūsmas, aizņemšanās iespējām, tas ir jādara," uzsver ministrs.
Viņš skaidro, ka "Pasažieru vilciens" (PV) strādā pie risinājumiem, un priekšlikumi tiks iesniegti nepilna mēneša laikā, lai SM kā akcionārs varētu lemt par vienu vai otru finansēšanas modeli. Īpaši runa esot par elektrovilcieniem.
Matīss skaidro, ka, ja ir iespējas piesaistīt finanšu resursus, neprasot valsts finansējumu, tad, visticamāk, tas ir labs variants. Ja nav iespējams piesaistīt kredītresursus tirgū, tad var būt līdzīga situācija kā "airBaltic", kur lidmašīnas tiek nomātas.
Cik noprotams, nav plānots iegādāties iepriekš plānotos 37 vilcienus, jo ministrs norāda, ka jāiegādājas tik vilcieni, lai nomainītu visus esošos. PV informēja, ka sakomplektēti darba kārtībā ir 11 sastāvi ar 6 vagoniem un 14 sastāvi ar 4 vagoniem, kas kopā ir 122 vagoni vai 25 sastāvi.
Matīss arī uzsver, ka, ja pasažieru skaits pieaugtu, varētu atgriezties pie regulārā grafika, kad vilcieni, piemēram, kursē ik pa pusstundai. Tas palielinātu nepieciešamību pēc vilcienu skaita. Amatpersona arī uzsver, ka vilcienu iegāde nekādā gadījumā neizsauks biļešu cenu izmaiņas.
"Man bija iespēja parunāt ar Igaunijas kolēģi, kas strādā pie vilcienu nomaiņas projekta. Viņi jau ir saņēmuši daļu vilcienu, kurus testē. Igaunijas pārstāvis skaidroja, ka uzturēšanās izdevumi būtiski samazinās. Līdz ar to arī izmaksas samazinās, nevis palielināsim un pēc vilcienu iegādes tiek prasītas mazākas summas dotācijai.
Kā ziņots, vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums būtu 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būtu 44 miljoni latu.
Pērn 2.aprīlī Freivalds Spānijā parakstīja nolikumam neatbilstošu līgumu. Pagājušā gada 3.oktobra naktī tika paziņots, ka vienošanās par līguma grozījumiem starp PV un CAF nav panākta.
PV un CAF sarunas mediācijas procesā beidzās marta beigās bez rezultāta, jo pusēm nav izdevies panākt vienošanos par mierizlīgumu. CAF gan solīja vērsties tiesā ar prasības pieteikumu pret PV.
Šī gada 2.aprīlī valdība konceptuāli vienojās par vilcienu iepirkumā neizmantotā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma pārdali par labu citiem ar dzelzceļu saistītiem projektiem. Plānotie projekti vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), un tad jāpieņem atsevišķs lēmums.