"Latvijas iedzīvotāju lasītprasme ir būtiski kritusies, un viņi būtībā tiek gatavoti melnstrādnieku pozīcijām. Tā ir valsts mēroga traģēdija, ja mēs šo naudu ["Bērnu žūrijai"] kaut kā nedabūsim," sacīja Jundze.
Tomēr viņš aicināja netiesāt VKKF ekspertus par naudas nepiešķiršanu šai programmai, bet gan prasīt atbildību no valsts budžeta veidotājiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova gan uzskata, ka arī pats VKKF varētu labāk apsaimniekot tam piešķirtos līdzekļus. Viņa aģentūrai BNS teica, ka bijusi šokēta par VKKF lēmumu pirmajā projektu konkursā nepiešķirt nemaz naudas "Bērnu žūrijas" darbības sākšanai šajā gadā.
"Ir atbalstīti atsevišķi mazi reģionāli projekti, bet jautājums, kāpēc tiem arī šeit ir piešķirti līdzekļi, ja VKKF jau ir atsevišķa mērķprogramma reģionālo kultūras programmu īstenošanai," uzsvēra Tretjakova. Pēc viņas aprēķiniem, ja šie mazie projekti nebūtu atbalstīti, "Bērnu žūrijas" darbības sākšanai naudas pietiktu.
2010.gadā programma trijos konkursos no VKKF kopumā saņēma 10 tūkstošus latu, bet pērn – 15 tūkstošus.
Jundze preses konferencē paskaidroja, ka ar katru gadu paliek grūtāk no VKKF līdzekļiem atbalstīt lielos literatūras nozares pasākumus, piemēram, Dzejas dienas, "Bērnu žūriju" un grāmatu iepirkumus publiskajām bibliotēkām. "No Kultūrkapitāla fonda tradicionālo konkursu finansējuma mēs nevaram tos uzturēt. 2011.gads bija pēdējais, kad vēl spējām noturēt [finansējumu šiem pasākumiem]," norādīja fonda Literatūras nozares priekšsēdētājs.
Par dramatisko situāciju ar finansējumu literatūras nozarei informēti jau divi iepriekšējie kultūras ministri – Ints Dālderis un Sarmīte Ēlerte (abi "Vienotība"), tomēr vienmēr bijis tikai aicinājums paciesties un sagaidīt labākus laikus.
Tomēr labāku laiku gaidīšana ievilkusies, un šogad finansējuma vairs nav ne grāmatu iepirkumiem publiskajām bibliotēkām, ne "Bērnu žūrijai". "Tas ir vājprāts no valsts kultūrpolitikas viedokļa," rezumēja Jundze.
Tretjakova pastāstīja, ka darbs pie "Bērnu žūrijas" turpināsies arī šogad un naudu meklēs citur. "Bet negribam parādīt, ka valsts nozīmes programmu varētu kaut kādā veidā turpināt uz cilvēku un ziedojumu rēķina," klāstīja "Bērnu žūrijas" organizatore.
Tādēļ programmas autori plāno rakstīt vēstuli Tiesībsarga birojam, ka ar finansējuma nepiešķiršanu tiek pārkāptas bērnu tiesības uz grāmatām, kas nostiprinātas Konvencijā par bērnu tiesībām.
Grāmatniecības un literatūras nozares pārstāvji jau iepriekš pauduši satraukumu, ka, par spīti palielinātajam Valsts kultūrkapitāla fonda budžetam, kas 2012.gadā līdz ar valsts kapitālsabiedrības "Latvijas valsts meži" (LVM) ziedojumu ir 2,9 miljoni latu, nav atjaunota neviena no literatūras nozares mērķprogrammām.
No LVM 800 tūkstošus latu vērtā ziedojuma literatūras nozare šogad caur atsevišķiem projektiem tikusi pie 21 tūkstoša, savukārt pirmajā no trijiem ikgadējiem VKKF konkursiem literatūras nozarē atbalstīti 50 no 135 iesniegtajiem projektiem par kopējo summu 60 tūkstoši latu.
"Bērnu žūrija" ir valsts mēroga lasīšanas veicināšanas programma, ko iepriekš 12 gadu īstenoja Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību, saņemot Valsts kultūrkapitāla fonda, Kultūras ministrijas, pašvaldību un privāto ziedotāju finansiālu atbalstu. Pērn tā piepulcināja klāt arī jauniešus un kļuva par "Bērnu un jauniešu žūriju".
Programmas mērķis ir konsolidēt valsts un pašvaldību pasākumus un līdzekļus lasīšanas veicināšanai, izmantojot un pilnveidojot publisko bibliotēku iespējas darbā ar bērniem un jauniešiem. 2011.gadā programmā piedalījās 440 bibliotēku.