Pašlaik uzņēmuma otrs lielākais īpašnieks ar 26,51% kapitāldaļu ir tā valdes loceklis, 1982. gadā dzimušais Jānis Jurašs, savukārt uzņēmumu vismaz formāli kontrolē bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka, tagadējā Saeimas deputāta Jura Juraša oficiālā dzīvesbiedre zvērinātā advokāte Alla Juraša ar 50,95% kapitāldaļu.
Arī iepriekš SIA Burtnieku zirgaudzētava ir kontrolējusi tieši Jurašu ģimene: Lursoft dati rāda, ka līdz 2007. gada maijam uzņēmuma kontrolpakete piederējusi nu jau mirušajam Jura Juraša tēvam Jānim Jurašam, savukārt pašam tagadējam politiķim un Saeimas deputātam 50,88% Burtnieku zirgaudzētavas kapitāldaļu piederējuši līdz 2010. gada pavasarim.
Labi zināma shēma
Uzņēmuma Facebook profilā un oficiālajos gada pārskatos nav atrodamas ziņas, ka tā pamatdarbība tiktu veikta kādā no Latvijas kaimiņvalstīm. Tieši pretēji, Burtnieku zirgaudzētava ir senākā audzētava Latvijā un bez pārtraukuma darbojusies pēdējos 70 gadus. Mūsdienās zirgaudzētavā ir vairāk nekā 250 zirgu, kuri ganās ainaviskajās dabas lieguma pļavās Burtnieka krastos un apkārtnē. Tā sevi raksturo pats uzņēmums.
Neraugoties uz to, pa Latvijas ceļiem braukā dzeltenīgas krāsas transporta furgons Renault Master ar Burtnieku zirgaudzētavas emblēmu un tālruņa numuriem, šis transportlīdzeklis ir reģistrēts nevis Latvijā, bet gan kaimiņzemē Igaunijā un attiecīgi aprīkots ar Igaunijas valsts reģistrācijas numurzīmēm.
Latvijas auto īpašniekiem šāda rīcība ir labi zināma jau gadiem ilgi. Tā kā Latvijā ar auto reģistrāciju un ikgadējiem nodokļiem saistītie maksājumi ir būtiski augstāki nekā Igaunijā, daudzi autobraucēji bija sākuši ietaupīt, savas automašīnas reģistrējot kaimiņvalstī. "Igaunijā nav auto nodokļa," tik lakoniski Dienai pašreizējo situāciju raksturo Igaunijas Ceļu administrācijas sabiedrisko attiecību departamentā.
Savukārt Latvijas valsts uz šo situāciju reaģēja, nosakot ikgadējus maksājumus visiem Latvijas rezidentiem, kuri izmanto ārzemēs reģistrētus transportlīdzekļus. Šie nosacījumi ir spēkā vēl joprojām.
Budžetam iet secen
Ja Jurašu ģimenes uzņēmuma izmantotais furgons būtu godīgi reģistrēts Latvijā, valsts budžets no tā saņemtu vērā ņemamus ienākumus – tāpat kā gadījumā, ja par Igaunijā reģistrētu transportlīdzekli būtu samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.
Kā Dienai skaidro Satiksmes ministrijā, likums noteic, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī reģistrēta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē maksā persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili. Šis maksājums ir no 10 eiro dienā līdz 1000 eiro gadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 27. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!