Skolas vietā bērnudārzs
Skolēnu skaits deviņu gadu laikā Saldus novadā ir samazinājies pusotru reizi, liecina pašvaldības Izglītības pārvaldes informācija. Kopš 2009. gada novadā slēgtas deviņas izglītības iestādes, reorganizētas četras, bet septiņas pirmsskolas izglītības iestādes pievienotas skolām. Deputātiem drīzumā lemšanai tiks nodots ekspertu grupas vērtējums par vēl trīs pamatskolu nākotni – Jaunlutriņos, Pampāļos un Kursīšos –, Dienai pavēstīja Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica. Šopavasar pašvaldībā arī pieņemts lēmums: ja skolā ir mazāk par 60 bērniem, dome lemj par tās reorganizāciju vai likvidāciju. Mazs bērnu skaits neļaujot nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, un pašvaldība par šādas skolas uzturēšanu piemaksā, uzsver Levica.
Viņa neslēpj sarūgtinājumu, ka pašvaldības, kas plāno, veic aprēķinus un veic reformas, saņem nosodījumu, bet "tie, kas neko nedara, ir labie".
"Nauda taču ir vienā – valsts – makā!" viņa piebilst.
Kuldīgas novadā deviņu gadu laikā skolu skaits ir samazinājies no 25 līdz 13. Pēc novada izveides pašvaldība 2009. gadā aizvēra divas pamatskolas – Sermītē un Pelčos. Kuldīgas novada domes Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure pamato, ka Laidu pagastā no divām pamatskolām likvidēja to, kurā bija mazāk bērnu. Sermītē gan joprojām ir pirmsskolas grupas. Tomēr Laidu pamatskolā skolēnu skaits krītas, un tiek pieļauta iespēja izvērtēt 7.–9. klases nepieciešamību. Plašāku stāstu par Sermīti lasiet 9. novembra SestDienā. Savukārt Pelču pamatskola aizvērta ne vien mazā skolēnu skaita dēļ, bet arī ņemot vērā nelielo attālumu (5–7 km) līdz Kuldīgai. Pašlaik bijušās skolas ēku izmanto bibliotēka un Pelču speciālā internātpamatskola. Novadā ir palikušas sešas pamatskolas. Tajās skolēnu skaits svārstās ap 70–80, izņemot Vārmes pamatskolu, kurai stabili izdodas noturēt virs simt skolēniem.
Kuldīgas novadā savulaik bijuši spēkā noteikumi par minimālo skolēnu skaitu, kas nepieciešams skolas pastāvēšanai, taču Dubure atzīst: tie zaudējuši jēgu, jo nepārtraukti bija jāizdara izņēmumi.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) Dienai norāda, ka novadā nepārtraukti notiek reformas, piemēram, no šī mācību gada vairs nav skolas Rendā, kur atstāta tikai pirmsskolas izglītības iestāde. Bērnudārzs ir saglabāts pilnīgi visos pagastos, kur nav skolu. "Lauku skolu liktenis ir atkarīgs no skolēnu skaita, bet diemžēl tendence ir tāda, ka laukos bērnu paliek arvien mazāk, vecāki izvēlas pilsētas skolas, bet, kamēr ir bērni, tikmēr būs arī lauku skolas," norāda Bērziņa.
Tāpat reformas skārušas pilsētas skolas, jo bērnu skaits samazinās arī šeit. Saldū pirms dažiem gadiem ar lielu pretestību apvienoja divas vidusskolas, bet Kuldīgā, sapludinot trīs izglītības iestādes – Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, Kuldīgas pamatskolu un Kuldīgas Alternatīvo sākumskolu –, šajā mācību gadā izveidojās V.Plūdoņa Kuldīgas vidusskola. Kuldīgā joprojām ir četras vidusskolas. Līdz gada beigām plānots pieņemt lēmumu, ka no nākamā mācību gada netiek uzņemti bērni Kuldīgas 2. vidusskolas 10. klasē klātienē. Tas gan nenozīmē, ka tā pārtaps par pamatskolu, jo tiks saglabātas neklātienes un tālmācības programmas.
"Otrā vidusskola attīstās mazliet citā virzienā, uzņemot bērnus ar mācīšanās traucējumiem, kuriem ir nepieciešama speciāla mācību pieeja. Šī skola specializējas uz šādiem bērniem. Mēs šo skolu redzam kā labu vietu mūsu izglītības tīklā Kuldīgas novadā," uzsver domes priekšsēde. Par pārējo vidusskolu likteni diskusijas turpinās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 13. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!