Pašlaik kandidātus prezidenta amatam ir apņēmušās virzīt divas no trim koalīcijas partijām - "Apvienotais saraksts" (AS) Valsts prezidentam amatam apņēmies virzīt uzņēmēju, AS dibinātāju Uldi Pīlēnu, savukārt Nacionālā apvienība (NA) - pašreizējo Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Kariņš vērtēja, ka partiju starpā kompromisa gars šajā jautājumā vēl nav nobriedis.
Šādos apstākļos nevarot izslēgt, ka arī JV parādās savs kandidāts vai ka atbalstāms kļūst pagaidām publiski neatklātais partijas "Progresīvie" kandidāts. "Pārsteigumi var būt dažādi. Šobrīd es neko izslēgt nevaru," sacīja Kariņš.
JV pārstāvis gan atzīmēja, ka vēl atlikusi nepilna nedēļa kandidātu izvirzīšanai, kas politikā esot ilgs laiks un varot būt visādi pavērsieni.
9.maijā sākās kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam, kas noslēgsies nedēļas nogalē. Dienu pirms kandidātu izvirzīšanas sākuma koalīcijas partiju pārstāvji atzina, ka koalīcijā nemainīgi saglabājas nevienprātība par šo jautājumu un līdz šim valdības partijām nav izdevies kopīgi vienoties "par vienu, par otru vai pat kādu citu" pretendentu.
Jau vēstīts, ka pirmais ambīcijas kandidēt uz Valsts prezidenta amatu pieteica Pīlēns. Bez AS viņam atbalstu ir paudusi virkne opozīcijas politiķu, tomēr stabils balsu vairākums vēlēšanās Pīlēnam pašlaik nav drošs.
Vēlāk arī Levits paziņoja, ka ir gatavs kandidēt uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā. Levitam atbalstu sola NA un JV, līdz ar to arī viņam pašlaik nepietiek balsu pārvēlēšanai.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.