Premjers pauda bažas par Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas tempa palēnināšanos. Šis temps bija jāuztur virs 100 000 cilvēku nedēļā, taču redzams, ka tas neizdodas, tāpēc pastāv risks, ka saslimstības lejupejošā tendence var strauji mainīties, kā tas jau ir noticis daudzās citās valstīs, kuras pārņēmis jaunā koronavīrusa Indijas jeb "Delta" paveids.
Vaicāts, vai Ministru prezidentu apmierina valsts īstenotās komunikācijas kampaņas nolūkā veicināt vakcinēšanos, viņš atzina, ka par šīm kampaņām var būt dažādi viedokļi, bet to galvenais mērķis ir skaidrot un informēt par Covid-19 radītajiem riskiem.
Vakcīnu pret Covid-19 Kariņš salīdzināja ar izpletni, kuru, lecot ārā no lidmašīnas, kāds var atteikties vilkt, aizbildinoties ar iespējamām "blaknēm", ka tas var sarīvēt muguru vai pat nemaz neatvērties. "Nekas jau nav simtprocentīgs, bet nekas labāks nav izdomāts. Ja reiz ir jālec no lidmašīnas, un mums visiem ir [jālec], jo tas vīruss visapkārt ir, tad labāk to izpletni tomēr paņemt, arī, ja tas drusku parīvēs muguru un plecus, tas mūs varētu arī ļoti labi pasargāt," sacīja premjers.
Vaicāts par to, vai ir pamats noteikt vakcinēšanos par obligātu atsevišķu profesiju pārstāvjiem, Kariņš uzsvēra, ka cilvēkiem ir tiesības nesaslimt, saņemot konkrētus pakalpojumus, piemēram, dodoties pie ārsta.
Salīdzinot Latvijas situāciju ar citām valstīm, Ministru prezidents uzsvēra, ka ir dažādas sabiedrības un katrai nepieciešams savs risinājums, piemēram, Vācijā pieprasījums pēc vakcīnām ir lielāks nekā piedāvājums, bet Latvijā situācija ir pretēja. "Tātad mums ir jāatrod veids, kā motivēt cilvēkus, un, manuprāt, visi līdzekļi ir labi, ja mēs varam pārliecināt cilvēkus vakcinēties un sevi pasargāt," norādīja politiķis.
To pašu viņš atbildēja uz jautājumu, vai atzinīgi vērtējama ir iecerētā pieeja "uzpirkt" vakcīnu skeptiķus ar iespējamiem laimestiem loterijā.
Kā ziņots, valdība šodien spriedīs par darba devēja tiesībām atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušus darbiniekus.
Lai īstenotu valsts pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, Ministru kabinets 6.jūlijā uzdeva Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz šodienai sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, nosakot pienākumus darba devējiem un iedzīvotājiem.
Plānots, ka darba devējam būs pienākumus nepakļaut paaugstinātam inficēšanās riskam sabiedrības grupas, kam ir īpaši augsts risks saslimt ar Covid-19. Tāpat būs jānodrošina epidemioloģiski droši pakalpojumi klientiem un droša darba vide darbiniekiem ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Lai to īstenotu, cilvēkam, kas sniedz pakalpojumu, būs jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Darba devējiem būs tiesības pieprasīt darbiniekiem sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu arī gadījumos, kad darbinieks pilda darba pienākumus, kas saistīti ar palielinātu risku inficēt citas personas vai palielinātām iespējām inficēties pašam. Pienākums iegūt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu būs līdz 2021.gada 15.septembrim.
Savukārt iedzīvotāji, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, klātienē varēs saņemt tikai tos pakalpojumus, kur nav iespējama neklātienes pakalpojumu sniegšana.
Tāpat plānots, ka Ministru kabinets varēs noteikt dažādas epidemioloģiskās drošības prasības atkarībā no tā, vai klātesošās personas ir vakcinētas, pārslimojušas, ar negatīvu testu vai to statuss nav zināms.
Plānots, ka darba devējam būs tiesības atstādināt no darba pienākumu pildīšanas, pārcelt citā amatā vai darbā vai izbeigt dienesta vai darba attiecības ar darbinieku, kurš nav ieguvis sadarbspējīgu vakcinēšanas vai pārslimošanas sertifikātu noteiktajā termiņā.