Tā iezīmēja vienotu Gavēņa laika sākumu. Kopējs lūgšanas gars, kristiešu atklātība un pievēršanās Kungam, ko sludina svētie raksti, simboliski ietver šo pelnu kaisīšanu uz ticīgo galvām, ka cilvēks pazemībā ir atkarīgs no Dieva vārda spēka.
Šajā laikā tiek praktizēts gavēnis un atturīgs dzīves veids. Atturēšanās no ēdiena ir kristiešu solidaritātes zīme svētā gara darbībai un arī vienotība ar tiem, kas nabadzībā gaida pēdējās Lieldienu svinības, tāpat atturoties no izklaidēm, transformējot šo laika posmu žēlastībā un pravietiskā pasludinājumā par jaunu pasauli, samierinātu ar kungu.
Pelnu dienas svinēšana sākas ar publiskās grēku nožēlas celebrēšanu. Laika gaitā pelnu kaisīšanas žests uz galvām arī pēc liturģiskās reformas saglabā nozīmi.