Viņa norādīja, ka jau septiņus gadus ir iesaistījusies Saeimas darbā kā eksperts no malas. "Šie gadi man ir ļāvuši secināt, ka tā ir iestāde ar vairākām problēmām. Būtiskākās pat neslēpjas iestādes politiskajā darbā, bet tīri organizatoriskās lietās," sacīja Kažoka.
Viņa stāstīja, jau iepriekš izteikusi priekšlikumu, ka Valsts kontrolei vajadzētu veikt revīziju Saeimai. Saeimas budžets ir aptuveni 12 miljoni latu, taču Valsts kontrole to nerevidē, par to lemj Saeimas Prezidijs un Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Pēc viņas domām, arguments par interešu konfliktu nav uzskatāms par nopietnu draudu, un, ja Valsts kontrole veiktu revīziju, tad Saeima būtu motivēta iecelt sliktāku valsts kontrolieri, nešķiet ļoti reāls. Kažoka arī sacīja, ka interešu konflikts tādā gadījumā ir saskatāms tajā, ka Saeima ieceļ Satversmes tiesas tiesnešus, kuri var atcelt parlamenta lēmumus. Tāpat Saeima ieceļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju un tiesībsargu.
Jautājumā par to, ka ir grūti nošķirt politiskos jautājumos no saimnieciskiem, Kažoka piekrita, ka pastāv problēmas, taču tās nav nepārvaramas. Viņasprāt, tādā gadījumā būtu jānosaka kritēriji, kas iezīmē robežas, piemēram, Valsts kontrolei nebūtu jārevidē tas, cik daudz deputāti apmeklē sēdes. Savukārt attiecībā uz Saeimas kancelejas administrāciju, autobāzi neredzot iemeslu, kāpēc nevarētu, jo tās funkcionē tāpat kā citas valsts iestādes. Tāpat Kažoka sacīja, ka pieredze, runājot ar deputātiem, liek domāt, ka paši deputāti ar budžeta kontroli nevar tikt galā.
Pētniece norādīja uz to, ka problēma saistīta ar organizatoriskajām lietām - Saeimas kancelejas darbu. "Parunājoties ar jebkuru Saeimas deputātu, praktiski no jebkura sasaukuma es ne reizi neesmu dzirdējusi apzīmējumu ''mūsdienīga moderni pārvaldīta saimniecība''. Tas, ko es esmu dzirdējusi, ir kaut kas no dinozaura laikiem," sacīja Kažoka. Šeit viņa minēja to, ka ir daudzas nesakārtotas lietas, piemēram, daļai deputātu neesot sava kabineta, ir milzīga autobāze, bet nav saprotams, kā tā funkcionē. Viņa uzsvēra, ka neesot redzējusi ne no viena Saeimas prezidija vēlmi sakārtot to saimniecību un padarīt Saeimas kanceleju par "mūsdienīgu efektīvi funkcionējošu iestādi". "Saeimai būtu jādarbojas kā modernai iestādei, kas uz sevi spēj paskatīties no malas," piebilda pētniece.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja Elīna Siliņa uzsvēra, ka par to, vai Saeimas budžets tiek tērēts lietderīgi, ir jāspēj pārliecināties sabiedrībai un arī pašiem deputātiem. Viņa uzsvēra, ka tautas kalpiem tā ir primārā atbildība. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Saeimas darbinieku atalgojums nav precīzi pieejams, kā tas ir ar deputātu atalgojumu, bet tikai norādīts algas diapazons. Tāpat viņa norādīja, ka darbinieku sarakstā neparādās Saeimas autobāzes darbinieki, kuri ir ap 140.
Siliņa rosina, ka būtu jāatgriež parlamentāriešiem iespēju ņemt aktīvu dalību Saeimas budžeta veidošanā. Tāpat būtu jāpilnveido iekšējā informācijas apmaiņa. Viņa sacīja, ka nereti deputāti paši nezina par dažādām Saeimas funkcijām un pieejamiem pakalpojumiem. Tiekot nodrošināti arī maz pieprasīti pakalpojumi. Komisijas vadītāja arī sacīja, ka, tāpat kā uzņēmumos, Saeimā arī būtu nepieciešama samērīga darbinieku rotācija un būtu jāizstrādā mehānisms, kā tas varētu notikt. Viņa akcentēja, ka nepieciešams arī neatkarīgs Saeimas audits.
Kā ziņots, biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" šodien rīko konferenci "Saeima, atklātība, atbildība - labie darbi, problēmas un risinājumi". Konferencē tiek diskutēts par Saeimas un deputātu darba kvalitātes stiprināšanu, lobēšanas atklātību, Saeimas budžeta atklātību un nepieciešamību veikt izdevumu lietderības regulāru uzraudzību.