Ķeras pie kopfinansēšanas

Ministrijas ieskatā kopfinansējuma pakalpojumu platforma ir nepieciešama, jo gados jauniem cilvēkiem, kuriem nav uzkrāts savs kapitāls, ir apgrūtinātas un ierobežotas finanšu piesaistes iespējas. Ļoti aktuāli tas ir sociālās ietekmes biznesa jomā, proti, sociālajā uzņēmējdarbībā, kuras specifika ne vienmēr ļauj veiksmīgi konkurēt kopējā tirgū, it īpaši biznesa uzsākšanas stadijā. Tāpat kopfinansēšana dodot iespēju iegūt samērā nelielu starta kapitālu. 

Alternatīva kredītiestādēm

Ministru kabineta komiteja nupat uzklausījusi Ekonomikas ministrijas (EM) konceptuālo ziņojumu par sadarbības ekonomikas pakalpojumu regulējumu. Sadarbības ekonomika attiecas uz uzņēmējdarbības modeļiem, kur uzņēmējdarbības aktivitātes atvieglo pakalpojuma koplietošana vai sadarbošanās vairākiem dalībniekiem. Proti, sadarbības ekonomikas pamatā ir trīs dalībnieki – pakalpojumu sniedzējs, lietotājs un starpnieks, kas, izmantojot tiešsaistes platformas, mobilās lietotnes vai citus risinājumus, savieno pakalpojumu sniedzēju ar lietotāju. EM ieskatā Latvijā sadarbības ekonomika visvairāk ir attīstījusies kopfinansējuma pakalpojumu, vieglo pasažieru pārvadājumu un viesu īstermiņa izmitināšanas jomās. 

EM Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms Dienai stāsta – ministrija secinājusi, ka nav nepieciešams veidot jaunu, kopīgu sadarbības ekonomiku regulējošu normatīvo aktu, bet būtu pilnveidojams esošais nozaru regulējums. Kopfinansējuma pakalpojumu jomā attiecīgi ieplānots speciāls likums, par kura izstrādāšanu atbildīga FM.

Finanšu tirgi kā mehānisms saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie nepieciešami. "Šobrīd, kad depozītu likmes bankās sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām," pauž ministrijā.