"Mēs ar ministru parakstījām vienošanos par šī procesa tālāku turpināšanu, lai Latvijā vidējo izglītību varētu iegūt ātrāk, pietuvinoties 18 gadiem," sacīja prezidents. Ķīlis norādīja, ka šī iecere nav jauna un pirms tam par to jau ir runāts arī ar prezidentu. "Mēs bijām vienisprātis, ka 18 gadi būtu tas pareizais laiks, kurā beigt vidējās izglītības procesu, un tagad mēs esam formalizējuši konceptuālo sakritību viedokļos, sasaistot tos ar noteiktu laiku, līdz kuram izstrādātu priekšlikumus, kā tas varētu konkrēti īstenoties," teica Ķīlis.
Ministrs atgādināja, ka jau tiek mainīti eksaminācijas procesi un laiki, lai atvieglotu jauniešiem mācību gada beigas un piedāvātu rezultātus savlaicīgi. Ministrs norādīja, ka tas arī ļauj virzīties uz to, lai panāktu, ka bērni tiktu pilnībā izglītoti un varētu beigt skolu 18 gadu vecumā. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai plānots to panākt, pārejot no 12 klašu izglītības uz 11 klašu izglītību, Ķīlis sacīja, ka diskutēs par dažādiem priekšlikumiem un šis jautājums ir jāskata mijiedarbībā ar to, kas notiek pirmskolas posmā un profesionālajā izglītībā. "Tas nav automātiski atbildams, ka tā ir pāreja no 12 uz 11 klasēm. Mēs meklēsim veidu, kā vislabāk to risināt. Tas nav jautājums par viena gada noņemšanu, tas ir visvienkāršākais, iespējams, ne visefektīvākais veids," teica ministrs.
Ķīlis minēja, ka sarunā ar prezidentu apstiprinājuši, ka Latvijas augstākās izglītības procesā nepieciešams, lai augstskolās daudz lielākā mērā un plašāk tiktu izmantotas Eiropas Savienības valodas, jo tas ļaušot ātrāk iekļūt starptautiskajā apritē un veicinās starptautisko sadarbību. "Nepieciešams, ka [Eiropas Savienības] valodas tiek daudz plašāk lietotas visos studiju līmeņos," piebilda Ķīlis.
Prezidenta kancelejas preses dienests informēja, ka Valsts prezidents un ministrs parakstīja kopīgu Rīkojumu par priekšlikumiem agrākai vidējās izglītības ieguvei, kurā akcentēts, ka mērķis ir nodrošināt skolēniem iespēju agrāk iegūt vidējo izglītību un tādējādi veicināt jauniešu konkurētspēju. Rīkojums paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbojoties ar Valsts prezidenta kanceleju, citām iesaistītajām institūcijām un organizācijām līdz 2013.gada 1.jūlijam ir jāapkopo un jāizvērtē iespējamos risinājumus, kā arī jāsagatavo priekšlikumus par grozījumiem normatīvajos aktos.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta kanceleja sākusi darbu pie likumdošanas iniciatīvas par Eiropas Savienības (ES) valodu lietošanas procentuālu palielinājumu augstskolu studiju programmās.
Par šādu iniciatīvu valsts pirmā persona vienojusies ar izglītības un zinātnes ministru Ķīli jau šogad februārī. Atbalsts Augstskolu likuma 56.panta grozījumiem konsultāciju procesā saņemts arī no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, kā arī konceptuālu atbalstu iespējamiem grozījumiem paudusi Latvijas Studentu apvienība.
Prezidenta kanceleja skaidro, - kaut arī Latvijas Rektoru padome, kas koordinē augstskolu sadarbību, nav atbalstījusi šādu likumdošanas iniciatīvu, paužot, ka minētais jautājums pašlaik nav augstākās izglītības prioritāte un ka svešvalodu lietojumu var nodrošināt ar Augstākās izglītības likuma piemērošanu, Izglītības un zinātnes ministrija ir publiski paudusi, ka šoruden tiks rosinātas izmaiņas Augstskolu likumā.
Grozījumu mērķis būtu būtiski palielināt ES valodu izmantojamību augstskolu programmās gan pamatstudijās un maģistra studijās, gan it īpaši doktora studijās, kur lielākajai daļai mācību vajadzētu notikt angļu valodā, jo tieši tā pašlaik ir starptautiska zinātnes valoda. Valsts prezidenta kanceleja ir gatava sadarboties ar ministriju šajā iniciatīvā un sniegt savu atbalstu likumdošanas grozījumu izstrādāšanā un tālākā virzībā.
Lai paustu atbalstu Ķīļa viedoklim un aizsāktajām iniciatīvām, prezidents nosūtījis ministram vēstuli, kurā tiek uzsvērts, ka ir būtiski nodrošināt Latvijas augstskolu absolventu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, jo Latvijas jaunieši nereti dodas studēt uz ārvalstīm arī tādēļ, ka vēlas studēt svešvalodā.
Kā ziņots, Valsts prezidents jau iepriekš norādījis, ka Latvijā studentus būtu nepieciešams mācīt arī svešvalodās. "Nevar pieiet formāli - viss tikai latviski - un cerēt, ka mēs ieņemsim savu vietu pasaulē. Mēs neieņemsim." Prezidents kā būtiskākās svešvalodas iepriekš minējis angļu, vācu un krievu.