Tāpat Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra negatīvāko prognožu īstenošanās rezultātā līdz simtgades beigām vidējā gaisa temperatūra valstī pieaugtu par 5,4 grādiem. Ziemā pastāvīga sala dienas mēs vairs neredzētu, skaidro Prūse.
Lai novērstu riskus, izvirzīts mērķis Latvijas tautsaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas samazināt par vismaz 80%, salīdzinot ar 1990. gadu. Tomēr tas, kā VARAM līdz šim tērējusi klimata pārmaiņu mazināšanai paredzēto naudu, vieš bažas, vai valsts nopietni pievēršas šim jautājumam.
Šonedēļ I. Prūse Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju iepazīstināja ar VARAM redzējumu par to, kā samazināt Latvijas oglekļa emisijas un pielāgoties riskiem, kas saistās ar klimata pārmaiņām. Vajadzību veidot šādu stratēģiju nosaka arī Parīzes nolīgums. Tiesa, detalizētu plānu pagaidām piedāvāt nav iespējams. Piemēram, Eiropas Komisija ir virzījusi ieteikumus par to, kādi emisiju samazinājuma mērķi jāsasniedz līdz 2030. gadam, bet tie vēl nav apstiprināti. Tāpat par mērķiem līdz gada beigām jāvienojas ministrijām savā starpā.
Deputāts Einārs Cilinskis (NA) gan sēdes laikā norādīja uz problēmām, kas varētu rasties, mēģinot plānu saskaņot ar citām ministrijām. Piemēram, Latvija sev par mērķi izvirzījusi intensificēt lauksaimniecību un palielināt lauksaimniecībā apstrādājamo zemi, kas nonāk pretrunā ar mērķiem samazināt emisijas. Taču grūtības varētu radīt politiskais atbalsts. Arī komisijas sēdē dažu deputātu attieksme šķita vismaz nenopietna. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (NA), piemēram, ierosināja, ka ekstrēmu laikapstākļu izraisītās veselības problēmas varētu atsvērt tas, ka samazinās risks ziemā gūt apsaldējumus.
Priekšstats, ka Latvija globālās klimata sasilšanas procesos ir bez vainas, nav pamatots. Lai gan emisijas pret iekšzemes kopproduktu samazinās, tās ir vienas no lielākajām ES, uzsvēra Prūse. Viņa norādīja, ka emisiju samazināšana nenozīmē ekonomiskās attīstības apstāšanos. Lai gan kopš 2000. gada SEG emisijas samazinājušās, iekšzemes kopprodukts audzis, piemēram, tādās valstīs kā ASV, Lielbritānija, Dānija un Somija.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzskata, ka "atšķiras sarunu un diskusiju veids, kas ir izpildvarā, no tā, kas ir Saeimā". Deputāti parasti izsakās brīvāk. Turklāt, pat ja ne visiem ir izpratne par šo jautājumu, jāatceras, ka Latvija jau uzņēmusies dažādas saistības. Tāpēc labāk būtu "nevis iebāzt galvu smiltīs kā strausiem, bet meklēt tādus risinājumus, kas Latvijas tautsaimniecībai ir piemēroti, izdevīgi un negrauj kādas nozares. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka jāpāriet uz efektīvākām tehnoloģijām".
Visu rakstu lasiet 31.marta laikrakstā Diena!
fakts
TrollisJT
reptilis