Straume šodien žurnālistiem teica, ka vakar KNAB ieradušies RTAB telpās, taču tur nav veikuši kratīšanu, bet cita veida procesuālu darbību - izņemšanu, proti, KNAB darbinieki paņēmuši dokumentus.
Ņemot vērā izmeklēšanas intereses, KNAB plašāku informāciju pagaidām nesniedz, taču Straume apliecināja, ka patlaban lietā nav aizturēto personu.
Jau ziņots, ka RTAB līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Grīnvalds vērsies KNAB par dokumentu iespējamu viltošanu iestādē.
Viņš uzskata, ka dokumentu viltošana RTAB esot notikusi grupā un tajā esot iesaistīti pašvaldības iestādes pārējie valdes locekļi - RTAB valdes locekle Ieva Lasmane un Latvijas Restorānu biedrības prezidents un biroja valdes loceklis Jānis Jenzis, kā arī Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) un, iespējams, arī "citi nodibinājuma dibinātāji, tiem to nezinot".
"Stājoties RTAB valdes priekšsēdētāja amatā, man kā juristam bija svarīgi, lai nebūtu politiskā mobinga un lai varētu ieviest labas pārvaldības principus, atgūstot RTAB reputāciju un sabiedrības uzticēšanos tam. Tomēr jau pēc dažiem mēnešiem izjutu uzstājīgus mājienus, piemēram, par bijušās vadītājas Vitas Jermolovičas pieņemšanu atpakaļ darbā, pret ko asi savstarpējās sarunās iebildu un arī konsultējos ar KNAB," uzsvēra līdzšinējais valdes priekšsēdētājs.
Viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz šo gājienu, viens no viņa pirmajiem darbiem esot bijis jaunas kārtības darbinieku pieņemšanai darbā ieviešana, "lai izskaustu jebkādu fiktīvu un pretlikumīgu darbinieku nodarbinātību".
"Diemžēl jau pāris mēnešus pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā citi valdes locekļi to centās apiet un tālāk jau "sakārtot lietas" ar atpakaļejošiem datumiem un dokumentu viltošanu, iesaistot Rīgas mēru un tā biroju. Par šo epizodi tad šī gada janvāra vidū arī esmu vērsies KNAB, iesniedzot faktu apstiprinošus dokumentus," norādīja Grīnvalds.
Pēc viņa sacītā, šī situācija liek apšaubīt pašvaldības nodibinājuma dibinātāju vēlmi ieviest iestādē caurspīdīgu, godīgu un labas pārvaldības standartiem atbilstošu pārvaldību. "Tā vietā, lai valdes locekļi rādītu priekšzīmi darbiniekiem, tika sagrozīti dokumenti, lai Jenzi ar agrāku datumu ieceltu par nodibinājuma stratēģiskās attīstības direktoru, par ko viņam izmaksāta alga, kaut arī patiesībā līgums nav ticis noslēgts," teikts Grīnvalda paziņojumā.
"Visticamāk, ka Lasmane ar Jenzi tā rīkojušies, jo nav spējuši panākt Grīnvalda atbalstu tam, lai Restorānu biedrības prezidentu darbā tiktu pieņemts prettiesiski un neievērojot nodibinājuma valdes apstiprinātu kārtību. Jāmin, ka tikuši arī izmainīti nodibinājuma dibinātāju sapulces dokumenti, iespējams, daļu dibinātāju iesaistot pretlikumīgās darbībās tiem nemaz nezinot par šādu faktu," apgalvoja RTAB pārstāvis.
Grīnvaldam arī esot radusies sajūta, ka formāli Jermolovičas ietekme nodibinājumā nav mazinājusies un notikuši mēģinājumu to "vadīt attālināti", lai, "iespējams, nākotnē pie noteiktiem nosacījumiem bruģētu atgriešanos".
Viņš izcēla, ka Burovs un Jermoloviča ir no vienas politiskās partijas - Gods kalpot Rīgai!. Tāpat viņš norādīja, ka Lasmane iecelta par valdes locekli pēc pērnā gada KNAB pārbaudēm, bet pirms tam iestādē desmit gadus strādājusi kā Jermolovičas labā roka. Savukārt nesen ieceltais trešais valdes loceklis - Jenzis - esot vairākus gadus strādājis Jermolovičas vadībā un no 2005. līdz 2007.gadam bijis viesnīcas Hotel de Rome direktors, bet Jermoloviča tajā laikā bijusi tās mātes kompānijas SIA Reho valdes priekšsēdētāja.
Tāpat ziņots, ka citā kriminālprocesā pērn 13.maijā KNAB par RTAB amatpersonu iespējamiem noziegumiem veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī alkohols bez akcīzes marķējuma.
KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.
KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.
13.maijā KNAB aizturēja toreizējo RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti. Pēc divām dienām abas atbrīvoja no izolatora. 16.maijā KNAB publiski paziņoja, ka RTAB amatpersonai piemēroja drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Tāpat par aizdomās turēto tika atzīts toreizējais RTAB valdes loceklis Maksims Tolstojs (S).
Vēlāk kļuva zināms, ka Jermoloviča un Tolstojs iesnieguši atlūgumu.
LTV raidījums de facto vēstīja, ka izmeklētājiem radušās aizdomas, ka RTAB nauda varētu būt izmantota Saskaņas priekšvēlēšanu kampaņai.