Septiņus mēnešus pēc Jaroslava Streļčenoka aiziešanas KNAB beidzot atkal ir ticis pie Saeimas iecelta priekšnieka. Vēl pirms dažām nedēļām Jēkaba Straumes vārds plašākai sabiedrībai neizteica neko. Tagad līdzšinējais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) darbinieks sola atgūt KNAB zaudēto prestižu.
Pirms 18 gadiem Jēkabs Straume pabeidza Latvijas Policijas akadēmiju. Policijas akadēmijas jubilejas izdevumā atrodama arī 1999. gada izlaiduma bilde, kura liecina: kopā ar Straumi studējuši vairāki pazīstami cilvēki gan no tiesībsargājošo iestāžu, gan no politikas aprindām. Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Rīgas mēra ārštata padomnieks Jānis Dzanuškāns, satiksmes ministra padomnieks Artis Stucka. Arī premjera ārštata padomnieks politisko partiju sadarbības jautājumos Māris Grudulis, kurš kā kursa izcilnieks iekļuva Policijas akadēmijas atzinības grāmatā.
Jēkabs Straume gan noliedz, ka ar politiku vai KNAB saistītajiem kursabiedriem bijusi kāda ietekme uz viņa dalību konkursā: “Es esmu pārrunājis ar dažiem saviem bijušajiem kursabiedriem, kas man ir kolēģi pašreizējā iestādē [MIDD]. Līdz ar to tā atbilde, ka es ne ar vienu no kursabiedriem neesmu pārrunājis, būtu nepareiza. Es esmu.”
Vairāki no Straumes kursabiedriem ir gan cieši saistīti ar Zaļo un Zemnieku savienību, gan savulaik kā juristi dažādās lietās pārstāvējuši ZZS sadarbības partnera Aivara Lemberga intereses. Straume apgalvo, ka Lembergu nekad mūžā neesot saticis un arī tagad neesot saņēmis no viņa nekādus vēstījumus. Grudulis, kurš premjera birojā nonāca ar ZZS vadības ziņu, jau maija beigās, kad parādījās ziņas par Straumes kandidatūru, aicināja de facto netērēt uz viņu savu laiku "par šo tēmu", savukārt Stucka jautājumu par Straumi ignorēja.
Jaunais KNAB priekšnieks līdz šim strādāja Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā iestādē un ir rezerves kapteinis. Tomēr Straume stingri apgalvo, ka politiķi, tostarp Ministru prezidents kā KNAB pārraugs, viņu izrīkot nevarēšot: "Kas attiecas uz pavēļu pildīšanu vai nepildīšanu – ticiet man, es esmu persona, kas ir vērsta uz attīstību, nevis uz klausīšanu tikai un izpildīšanu, kaut kādu citu plānu turpināšanu un kaut ko. Man ir doma pašam."
Atkārtotajā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu pieteicās deviņi kandidāti. Uz otro kārtu tika virzīti divi. Kas bija otrs, atklāts netika, taču Straume esot bijis galvas tiesu pārāks, apgalvo konkursa komisijas loceklis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: "Pirmkārt, tas jau ir kopējais darba stāžs tiesību aizsardzības sistēmā, ja tā to var apzīmēt – viņa darbs Valsts policijā kā operatīvajam darbiniekam un pēc tam Militārās izlūkošanas un drošības dienestā. Ilgstošs darbs ar visu tajā ietilpstošo karjeru, sākot no zemāka līmeņa līdz pārvaldes priekšniekam." Tāpat plusus Straumem devusi pieredze starptautiskajās misijās un labās svešvalodu zināšanas.
Par savām galvenajām prioritātēm vismaz publiski Straume sauca KNAB iekšējo nesaskaņu novēršanu, jo tās traucējot ar pilnu atdevi apkarot korumpantus.Te gan parādās pirmās pretrunas ar bijušā priekšnieka komandas nostāju. Streļčenoka pieņemtais vietnieks apkarošanas jautājumos Jānis Roze apgalvo, ka šobrīd nekādu konfliktu KNAB nav: "Kā jūs redzat, ir jau pusgada ietvaros uzsākti 16 kriminālprocesi. Tas nozīmē, ka nekādas sašķeltības birojā nav, darbinieki strādā. Izveidojusies ir laba komanda."
KNAB statistiku gan ietekmē arī tas, ka biroja lietvedībā ir arī tādi kriminālprocesi, kurus varētu atdot izmeklēšanai citām iestādēm, piemēram, Valsts policijai un Iekšējās drošības birojam. Starp šogad uzsāktajām daļa ir samērā vienkāršas lietas, kurās kukuli ir pieprasījis vides inspektors vai būvuzraugs. Vienlaikus ir vairākas citas sarežģītas lietas, no kurām KNAB atteicās, tāpēc prokuratūra bija spiesta tās atdot izmeklēšanai policijai. Piemēram, Lielvārdes vekseļa lietu, kurā šobrīd starp aizdomās turētajiem ir bijušais Lielvārdes mērs, vai tā dēvēto Rīgas satiksmes "nanoūdens" lietu.
Mainīt šo KNAB attieksmi, kas varētu būt saistīta ar šobrīd nu jau mazākām algām nekā policijā, būs svarīgs Straumes uzdevums, norāda ģenerālprokurors: "Nokomplektēt ar kvalitatīvi sagatavotiem, motivētiem kadriem, tātad pienācīgs atalgojums tas ir. Un tad arī, es domāju, daudz kvalitatīvāk tiks izskatīti. Un nebūs jāatceļ šādi lēmumi, kuri, starp citu, arī ietekmē iestādes reputāciju un veido šo reitingu un arī sabiedrības viedokli par šo iestādi. Viennozīmīgi, ka ne "nanoūdens" lieta, ne Lielvārdes lieta neveicināja uzticību tādēļ, ka nācās atcelt šos atteikuma lēmumus un uzsākt kriminālprocesu."
Par uzticību KNAB runāja arī Straume, kad viņu iztaujāja Saeimas atbildīgās komisijas deputāti. Starp jautājumiem par Straumes sportošanu, sieviešu kolektīvu birojā, dienesta pakāpi, pieredzēto Afganistānā un ģimenes atbalstu daži deputāti pajautāja šo to arī par KNAB darbu. Piemēram, No sirds Latvijai pārstāvis Ringolds Balodis, bijušā Jūrmalas mēra Gata Trukšņa kādreizējais padomnieks, lūdza viedokli par politiski nozīmīgu personu publisku aizturēšanu. Straume norādīja, ka KNAB nevajadzētu pielietot Holivudas filmām līdzīgu taktiku ar maskās tērptiem vīriem. Šāda personu "plosīšana sabiedrības acu priekšā" graujot biroja uzticību.
Sarunā ar de facto Straume mēģina šo savu domu paskaidrot: "Es nekādā veidā negribu norādīt, ka KNAB nebūs aizturēšanas, ka KNAB neveiks operatīvo darbību, vai KNAB darbinieki, kuriem sava identitāte jāsargā, neizmantos tās pašas galvas maskas. (...) Šī ir balto apkaklīšu noziegumu sfēra. Baltās apkaklītes ir jāaiztur vai arī jākonvojē baltajām apkaklītēm. Tai ir jābūt kaut kādai lietai, kas ir izdarīta ar cieņu. Jo šī persona, šī amatpersona vai amatpersonu grupa – viņas nav notiesātas."
Straume uzsver, ka KNAB darbinieki nevarot vadīties no emocijām – galvenais uzdevums ir savākt pierādījumus, kas rezultātā nonāktu līdz notiesājušam spriedumam. Līdz šim augsta līmeņa politiskās korupcijas lietās tas gan vēl nav izdevies – pēdējā desmitgadē arī miljonu iepirkumu lietās politiķi Latvijā nav sēdušies pat uz apsūdzēto sola.
KNAB gan sola, ka rezultāti būs, taču vēl nevarot pateikt, kad. "Tas, ko jūs saucat par to lielo korupciju, ka birojs nav nācis ar kaut kādiem publiskiem paziņojumiem uz doto brīdi, tas nenozīmē, ka darbības un izmeklēšana šajā sfērā nenotiek. Vienkārši biroja darbinieki strādā, lai savāktu pietiekamu pierādījumu apjomu, kurš būtu nepieciešams, lai vai nu uzsāktu procesu, vai arī esošos procesus virzītu tālāk uz prokuratūru," klāsta KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze.
Ko par politisko korupciju jeb valsts nozagšanu domā jaunais KNAB vadītājs? Cik nopietna, viņaprāt, ir šī problēma Latvijā? Īsu brīdi pēc 86 Saeimas deputātu balsu saņemšanas Jēkabs Straume uz šo jautājumu atbild piesardzīgi: "Nu no KNAB vadītāja tikko tapušā atzīt, ka valsts ir nozagta, pirms es vēl esmu iepazinies ar visu situāciju... Bet es varu, protams, spriest tikai no tā, ko es zinu līdz šim. Es teikšu tā, ka situācija nav viegla. Nav viegla. Mums ir jāstrādā visiem kopā, it īpaši sabiedrībai. Es gribu aicināt sabiedrību būt pilsoniski aktīvai. Mēs sūdzamies, ka viss ir slikti, bet uz pašvaldības vēlēšanām mēs aizejam tikai katrs otrais vēlētājs. Ejiet, veidojiet šo valsti!"
Ja eksistē
Atbildes pagaidām nav
Tija