Noteikumu virzību lūgusi atlikt nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, izmantojot koalīcijas līgumā paredzētās iespējas.
Iepriekš bija paredzēts šos noteikumus izskatīt valdības sēdē, ja koalīcijas padomē tie tiktu atbalstīti.
Kā skaidroja nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, VL-TB/LNNK rosināja šo jautājumu atlikt, jo vēlas tikties ar Ķīli, lai noskaidrotu vairākus jautājumus, kas varētu skart reģionālās augstskolas. Tikšanās ar Ķīli esot bijusi plānota jau iepriekšējā nedēļā, taču "objektīvu iemeslu dēļ" neesot notikusi, skaidroja Bērziņš.
Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka koalīcijā ir konceptuāls atbalsts tam, ka akreditācijas kārtība jāprecizē. Tomēr par izmaiņām vēl esot detalizēti jārunā, tostarp arī ar nozares pārstāvjiem. Patlaban situācija ar nozares pārstāvjiem ir labāka nekā pirms divām nedēļām un daudz kas ir saskaņots, sacīja premjers, piebilstot, ka tomēr ir vairāki pietiekami būtiski jautājumi, kuri vēl nav saskaņoti.
Tikmēr Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis izteicās, ka šis atbalsts ir "vārdos, nevis darbos" un patlaban notiek diskusijas par sabiedrībai un koalīcijas partneriem ļoti labi izskaidrotu tēmu.
Ķīlis šādu soli vērtēja negatīvi, norādot, ka tiek turpināts diskutēt par tiem jautājumiem, kur esot sasniegts nopietns progress. Ministrs arī pieļāva, ka šāds pavērsiens noticis, jo ir aizskartas ļoti nopietnas intereses. Patlaban gan nevar pateikt, kā tieši intereses aizskartas - vai augstskolu, vai programmu īstenotāju, vai vēl kāda, pauda ministrs.
Tagad Ķīlim būs jātiekas ar Saeimas frakcijām un jāskaidro nepieciešamās izmaiņas, kas iepriekš nebija paredzēts. Ministrs piebilda, ka daudz no tā, kas būs jāskaidro, jau iepriekš ir publiskots, turklāt viņam šī iemesla dēļ būs jāatceļ savs brauciens uz Eiropas Savienības Sporta ministru padomi.
Politiķis uzsvēra, ka augstākās izglītības reformu process ir tikai sācies un šīs process "solās būt neviegls".
Reformu partija (RP) uzskata, ka konkrētas, izstrādātas, sabiedrībai izskaidrotas un ar partneriem izdiskutētas reformas augstākajā izglītībā atkal tiek vilcinātas un atliktas tikai politisku iemeslu dēļ, informēja RP preses pārstāve Daiga Holma.
Koalīcijas padomē nacionālā apvienība un Vienotība pieprasīja atlikt akreditācijas noteikumu grozījumus, tāpēc "ir pamats uzskatīt, ka tiesiskuma un reformu koalīcijā ir tikai viena partija, kas pa īstam un darbos aizstāv pārmaiņas valstij būtiskās jomās - izglītībā, ekonomikā, pašvaldību jautājumos. Reformu partija aicina arī citus koalīcijas spēkus apliecināt savus vārdus ar darbiem un nekavēties ar nozīmīgu reformu virzību," norāda RP pārstāve.
RP uzskata, ka patlaban reformas tiek atliktas ar formālu iemeslu, ka augstākajā izglītībā nepieciešams vēl viens atsevišķs reformu plāns. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šim nav uzskatījusi par nepieciešamu izstrādāt vēl vienu atsevišķu plānu līdzās aptuveni sešiem, kas jau ir apstiprināti. Tie ir valdības deklarācija, valdības rīcības plāns, informatīvais ziņojums "Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanai", RP Izglītības programma, vairāki Stratēģiskās attīstības komisijas ziņojumi, uzsver Holma.
RP norāda, ka visos šajos dokumentos ir skaidri iezīmētas augstākajā izglītībā nepieciešamās reformas, tie ir publiski pieejami un izlasāmi ikvienam. IZM uzskata, ka nav nepieciešams vēl viens formāls plāns, kas iegultu plauktā, bet gan konkrētas rīcības.
"Ņemot vērā, ka akreditācijas noteikumu reforma ir tikai pirmais solis reformu paketē, kuras mērķis ir augstākās izglītības kvalitātes celšana, paredzams, ka priekšā ir ļoti grūts un nepateicīgs ceļš," akcentē Holma.
Kā ziņots, Ministru kabineta noteikumu projekts "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi" paredz, ka turpmāk augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēs IZM pilnvarota institūcija, ar kuru IZM būs noslēgusi deleģēšanas līgumu.
Savukārt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju, tāpat kā līdz šim, pieņems Augstākās izglītības padome (AIP). Lēmumu AIP pieņem, ja lēmuma pieņemšanas dienā ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.
Noteikumu projekta anotācijā teikts, ka normatīvā akta mērķis ir noteikt studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.
Tāpat minētais noteikumu projekts regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību. Noteikumiem bija jāstājas spēkā jau 1.septembrī, taču augstākās izglītības institūciju iebildumu dēļ to saskaņošanas procedūra ir ievilkusies jau trīs nedēļas.