Kādi šovasar ir galvenie darbi uz autoceļiem, ko veicat? Un ko vēl plānots paveikt?
Jau pats nosaukums "ikdienas uzturēšana" liecina par mūsu darbu raksturu un dažādību. Mēs esam tie, kas dara visus mazos, smalkos darbus. Pēc skaita mums ir vairāk nekā 200 dažādu mazu darbiņu, kas veido mūsu darbu summu. Lieli būvdarbi nav mūsu ikdiena, lai gan beidzamajos gados tieši LAU klāj dubultās virsmas uz grants ceļiem, bet tas nav mūsu pamatuzdevums. Mūsu ikdiena ir pavasarī bedrīšu remonts, grants ceļu planēšana, ceļmalās zāles un krūmu izpļaušana esošā finansējuma robežās. Tas nozīmē, ka mēs nevaram paveikt pilnīgi visu, ko vajadzētu veikt, bet mēs mēģinām noteikt prioritātes, kas jāpaveic obligāti, un piestrādājam, lai panāktu vienādu uzturēšanas līmeni visā Latvijas autoceļu tīklā. Mums jau vairākus gadus ir ikdienas uzturēšanas darbu plānošanas norādījumi katram gadam, kurā pateikts, kādos laika periodos, kādā regularitātē ir jāpaveic konkrēti darbi atbilstoši normatīviem. Ar to cenšamies nepieļaut dažu vecu ieradumu prioritātes pār noteikumiem. Kādreiz bija situācija, kad viena ceļu rajona nodaļa vairāk, piemēram, izpļāva ceļmalas – doma jau nav slikta, bet uz Latvijas kopējo vienādo skatu tas atstāja ne pārāk pozitīvu iespaidu. Bija situācijas, kad vienā ceļu rajonā ir svaigi izpļautas ceļmalas, bet, iebraucot citā rajonā, kur tajā laikā pļaušana nenotika, cilvēkam uzreiz radās iespaids, ka tur ceļi netiek kopti. Būtībā visā Latvijā cenšamies saskaņot veicamos darbus vienā laikā.
Cik liels finansējums šogad ceļu uzturēšanai jau izlietots?
No 1. janvāra līdz 1. augustam esam veikuši uzturēšanas darbus par 40 miljoniem eiro. Augustā un septembrī dažādiem vasaras darbiem paredzēti 9,9 miljoni eiro, bet atlikušajiem trim gada mēnešiem uzturēšanas darbiem paredzēti 13 miljoni eiro. Naudas izteiksmē ziemu nekad nevaram precīzi prognozēt, cik lielas vajadzības būs, jo ziema ir ziema un neviens negrib slidināties un braukt pa kupenām.
Vai izdevumi aizvadītajā ziemā bija mazāki, nekā plānots, kas ļāva vairāk finansēt vasaras darbus?
Ja mēs uzskatām, ka ziema ir tikai tad, kad ir sniegs, tad tas ir absolūti nepareizi. Ceļu uzturētājiem minimālais apledojums pie gaisa temperatūras ap nulli ir daudz kritiskāks nekā viens sniegputenis, kura laikā sasnigušo sniegu vienas līdz divu dienu laikā pilnībā notīrām un aizmirstam. Mums temperatūras staigāšana ap nullīti liek strādāt vairākas reizes dienā, kaisot pretslīdes materiālus, līdz ar to runāt par kaut kādu līdzekļu ekonomijas iespēju nav pareizi. Ir finansiālais resurss, ko izmanto ziemas darbu veikšanai. Protams, jo vairāk strādājam ziemā, jo mazāk paliek vasaras darbiem. Un šogad vasaras darbiem nekas daudz nepalika, jo pret mūsu plānu mēs gan janvārī, gan martā strādājām vairāk, nekā būtu gribējies. Mēs labprātāk daudz vairāk strādātu vasarā, kad ir reāls pienesums ceļa kvalitātes uzlabošanā.
Kādus darbus darāt uz grants ceļiem?
Gan seguma pastiprināšanu, gan ūdens atvades sistēmas atjaunošanu. Ūdens ir lielākais ceļa ienaidnieks, ja to savlaicīgi neaizvada projām, tas bojā ceļa klātni, kas pārmitrinās un kļūst daudz grūtāk izbraucama. Šovasar mēs iesēdumu un bedrīšu labošanai uz grants ceļiem jau esam izlietojuši vairāk nekā 100 tūkstošus kubikmetru grants, gandrīz pusotru tūkstoti kubikmetru rupjo šķembu. Pavasarī veikti planēšanas darbi vairāk nekā 38 tūkstošu kilometru garumā, un tas nozīmē, ka grants ceļi ir vairākkārt planēti. Diemžēl grants ceļiem ir tā īpašība, ka, jo intensīvāka kustība, jo vairāk grants ceļa seguma putekļu veidā nosēžas uz blakus laukiem, un, tā kā mums aizvien pietrūkst līdzekļu atjaunošanas darbu veikšanai nepieciešamajā apjomā, šo ceļu struktūra paliek aizvien mazāk noturīga pret slodzi un tāpēc ir daudz biežāk jākopj. Taču ar ikdienas uzturēšanas līdzekļiem ceļa tehnisko stāvokli principiāli nevar uzlabot. Var novērst vai samazināt ceļa nodilšanas ātrumu, bet reālus uzlabojumus nav iespējams veikt. Uzlabošanu mēs šobrīd veicam tajās vietās, kur uzklājam dubulto virsmu, taču, kā jau minēju, tā nav mūsu ikdiena, turklāt tas arī prasa samērā lielus līdzekļus.
Kā sokas ar zāles un krūmāju apauguma tīrīšanu ceļmalās?
Tas ir viens no vasaras darbiem, tajā skaitā atjaunojot arī grāvjus. Šovasar ceļmalās esam nogriezuši krūmus kopumā 16 hektāru platībā – tas ir tas, kur mūsu darbinieki ir strādājuši ar rokām. Mehanizēti krūmu atvašu pļaušana veikta 11 hektāru platībā. Krūma vai koka augšanai pie ceļa, tajā skaitā ceļmalas grāvjos, ir vairāki riska faktori – grāvis zaudē savu ūdens vadītspēju, tāpat krūmi vai koki aizsedz redzamību, tajā skaitā ceļa zīmes, kā arī rada bīstamu iespējamību, ka koks var nolūzt un uzkrist uz ceļa. Un tu nezini, kurā brīdī tas var notikt. Tāpēc mēs cenšamies novākt visus tos kokus un krūmus, kas var radīt bīstamu situāciju uz ceļa. Tas nenozīmē, ka tie visi ir nolūzuši vai jebkurā brīdī var nolūzt. Protams, nereti cilvēki ir neizpratnē, kāpēc viens vai otrs koks tiek nozāģēts, taču diemžēl mēs ikdienā neaizdomājamies par bīstamību, līdz notiek nelaime. Ir tomēr jāspēj izvērtēt un saprast, kurā brīdī kas ir ņemams ārā no dabas. Ja gribam, stādām koku ārpus ceļa teritorijas un baudām tā zaļumu, nevis riskējam ar savu dzīvību.
Par ceļa zīmēm – cik daudz nākas mainīt un aizvietot ceļa zīmes? Bija viens brīdis, kad tās ļoti intensīvi zaga.
Ceļa zīmju zagšana nekur nav pazudusi arī šodien. Vienmēr kādam vajag kādu skārda gabalu vai cauruli. Tomēr tā, kā bija kādreiz, kad vienlaikus tika nozagts daudz ceļa zīmju noteiktā ceļa posmā, tagad vairs nav piedzīvots. Ik pa brīdim kāda ceļa zīme mēdz pazust vai tiek nolauzta. Šogad ceļa zīmju atjaunošanai esam iztērējuši 172 tūkstošus eiro bez PVN – te ir gan ceļa zīmju, gan atstarojošo elementu atjaunošana. Savukārt vēl 136 tūkstoši eiro bez PVN šovasar izlietoti nedaudz vairāk nekā četru tūkstošu ceļa signālstabiņu atjaunošanai. Tas ir kustības drošībai būtisks elements. Ik gadu šie stabiņi dažādu iemeslu dēļ tiek bojāti gan ziemas sezonā, gan arī automašīnas tiem pārbrauc pāri un nolauž. Līdz ar to tie regulāri ir jāatjauno, kas uz mūsu kilometrāžu veido lielu summu.
Vai kopumā šovasar ieplānotos uzturēšanas darbus būsiet paveikuši?
Kā jau minēju, mūsu iespējas vasarā ietekmē ziemas darbiem nepieciešamo līdzekļu apjoms – kas iztērēts gada sākumā un summa, kas ieplānota ziemas mēnešiem gada beigās. Mūsu lielākie plāni šogad bija dubultās virmas uzklāšana uz grants ceļiem gandrīz 60 kilometru garumā par kopējo summu nedaudz mazāk nekā trīs miljoni eiro. To mēs augustā būsim pabeiguši.
Nu, lūk!