Šobrīd aptuveni 35% ļaundabīgo krūts audzēju tiek konstatēti novēloti - slimības trešajā un ceturtajā stadijā. Novēlota diagnostika samazina iespējas efektīvi ārstēt audzēju, savukārt savlaicīgi atklājot krūts vēzi, regulāri dodoties pie ārsta un veicot izmeklējumus, iespējama efektīva tā ārstēšana un izveseļošanās.
4.februārī - Pasaules pretvēža dienā, SPKC speciālisti aicina ikvienu sievieti uzzināt vairāk par krūts vēža riska faktoriem. Pētījumi liecina, ka sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, bieži vien ar to slimojušas arī tuvas radinieces ģimenē, kā arī sievietes iepriekšējās paaudzēs. Nozīmīgs riska faktors ir vecums, kurā sieviete dzemdē, proti, sievietēm, kurām nav iestājusies grūtniecība līdz 30 gadu vecumam vai grūtniecība nav bijusi visas dzīves laikā, pastāv lielāks risks saslimt ar krūts vēzi. Tāpat liela nozīme ir izvēlētajam dzīvesveidam - pētījumi liecina, ka alkohola lietošana nedaudz palielina risku saslimt ar krūts vēzi, kā arī ir pierādīta saistība starp smēķēšanu un krūts vēzi, proti, jo ilgākus gadus sieviete smēķē, jo lielāks risks saslimt ar krūts vēzi. Tāpat risku saslimt ar krūts vēzi palielina liekais svars, īpaši sievietēm pēc menopauzes. Tas izskaidrojams ar to, ka tauku šūnās palielinās estrogēna līmenis, kas palielina risku saslimt ar krūts vēzi.
SPKC atgādina, ka sieviete var atklāt krūts vēzi sākuma stadijā, veicot regulāru krūšu pašizmeklēšanu jeb regulāru krūts kontroli. Pašpārbaudes mērķis ir sievietei pierast pie savu krūšu struktūras - tā savlaicīgi atklājot, ja radušās izmaiņas. Jo savlaicīgāk tās konstatētas, jo sekmīgāki tālākie ārstēšanas rezultāti. Krūtis vienreiz mēnesī jāiztausta sievietēm jau no 20 gadu vecuma, vēlams aptuveni vienu nedēļu pēc mēnešreižu sākuma. Savukārt sievietēm, kuras atrodas menopauzē, krūtis vēlams reizi mēnesī pārbaudīt jebkurā brīvi izvēlētā mēneša dienā. Tām sievietēm, kuras lieto hormonālas kontracepcijas tabletes, krūtis jāpārbauda, uzsākot jaunu iepakojumu. Uzmanība jāpievērš audu sacietējumiem un sabiezinājumiem, cietākiem un blīvākiem veidojumiem krūtīs, kas izceļas uz apkārtējā fona.
Krūtis jāizmeklē labā apgaismojumā spoguļa priekšā. Nolaidiet rokas gar sāniem un uzmanīgi aplūkojiet abas krūtis. Pievēršat uzmanību, vai nav manāmas kādas izmaiņas un vai abas krūtis ir simetriskas. Aplūkojat krūšu galus, vai tie nav ievilkti uz iekšu. Paceļot rokas virs galvas, aplūkojat vai krūtis nav deformētas. Iztaustiet krūtis un padušu daļu. Iztaustāmās puses roku iespiediet sānā, tā sasprindzinot krūšu muskulatūru. Krūts jāizmeklē ar maigiem pieskārieniem un tad spiedieniem. Spiediens jāpalielina, lai sajustu audu zemākos slāņus. Iespiežot pirkstus krūtī, veicat 2 - 3 apļveida kustības, tad pirkstus pārvietojat uz citu vietu. Atceraties - ja kaut ko neparastu sataustāt krūtī, nenobīstaties, bet tūlīt apmeklējat ārstu. Padomu par krūts pašizmeklēšanu jautājiet arī savam ģimenes ārstam vai ginekologam.
Otrs krūts izmeklēšanas veids ir mamogrāfija - krūts izmeklēšana ar rentgena stariem. Mamogrāfija uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai citas krūts problēmas. Mamogrammas metode var radīt nekomfortablas sajūtas, jūtīgākas sievietes tās var uztvert kā nelielas sāpes. Pārbaudes laikā krūts tiek saspiesta, lai būtu iespējams uzņemt precīzāku rentgena attēlu.
Kopš 2009.gada Latvijā ir ieviesta valsts organizēta un apmaksāta krūts vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas paredz veikt krūts mamogrāfijas pārbaudi vienu reizi divos gados. Katru gadu izlases kārtībā, pēc iedzīvotāju reģistra datiem, Nacionālais veselības dienests atlasa mamogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62; 64, 66, 68 gadi un nosūta uzaicinājuma vēstules izmeklējuma veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem.
Saņemot Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli, izmeklējumu var veikt jebkurā veselības aprūpes iestādē, kur tiek veikti valsts apmaksāti mamogrāfijas izmeklējumi. Latvijas reģionos pieejami arī mobilā mamogrāfijas kabineta pakalpojumi. Par mamogrāfijas izmeklējuma rezultātu jāinteresējas tajā ārstniecības iestādē, kur tika veikta mamogrāfija.
Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstule ir derīga divus gadus, līdz pat nākamās uzaicinājuma vēstules saņemšanai, tomēr būtu vēlams izmeklējumu veikt trīs mēnešu laikā no vēstules saņemšanas dienas.
Dodoties uz izmeklējumu līdzi jāņem Nacionālā veselības dienesta atsūtītā uzaicinājuma vēstule (kas vienlaikus ir arī nosūtījums valsts apmaksātam izmeklējumam), kā arī vēstulei pievienotā skrīningmamogrāfijas karte. Vēlams līdzi paņemt arī visus iepriekšējos krūts dziedzeru izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.