Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Pirmdiena, 23. decembris
Viktorija, Balva

Kultūra skolā paliek dabaszinātņu ēnā

Lai bērns izaugtu par pieaugušo, kuru interesē un kurš saprot un patērē kultūras produktus, nepieciešams viņu aizraut jau skolas laikā. Šim nolūkam lieti noder tādi mācību priekšmeti kā vizuālā māksla, mūzika un kulturoloģija, kas sen vairs nav tikai zīmēšana un dziedāšana. Tomēr ar to stundu skaitu, kas šiem priekšmetiem atvēlēts, iespējams, tam var arī nepietikt. Turklāt vidusskolas posmā skolas vadība pēc saviem ieskatiem un prioritātēm var šai jomai nepiešķirt pat ieteicamo stundu apjomu. Rezultātā tendences rāda, ka eksaktie mācību priekšmeti kultūru atstājuši ēnā.

Dara, kā vēlas

Pamatskolas posmā skolēniem jāapgūst gan mūzika, gan vizuālā māksla, turpretim vidusskolā jāizdara izvēle – vienu vai otru. Kā Skolas Dienai skaidro Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis, ierasti šo izvēli izdara skolas vadība, ņemot vērā cilvēkresursus un materiālo bāzi. Formāli valsts iesaka šiem priekšmetiem vidusskolas posmā veltīt 70 saskarsmes stundu, bet izglītības iestāde to skaitu var gan palielināt, gan samazināt atkarībā no programmas ievirzes. Tomēr ierasti šai jomai skolēni pieskaras 10. klasē. Savukārt attiecībā uz kulturoloģiju situācija ir nedaudz citāda. Tas ir viens no sociālā bloka izvēles priekšmetiem. Un, kā atzīst VISC vecākā referente Spodra Austruma, ja ir izvēle starp ekonomiku un kulturoloģiju, nereti uzvar ekonomika.

Kopējie rezultāti gan neesot nemaz tik slikti. Katru gadi vidēji 35% vidusskolēnu apgūst mūziku, 31% – vizuālo mākslu, bet nedaudz vairāk par 50% mācās kulturoloģiju. Tendences gan rāda, ka kulturoloģiju katru gadu izvēlas par aptuveni 2% mazāk skolēnu. Austruma piebilst, ka te jūtams skolas vadības spiediens par labu eksaktajiem mācību priekšmetiem. "Katru gadu mēģinām aktualizēt, ka jāievēro ir paritātes princips starp eksaktajām un humanitārajām zinātnēm. Eiropā humanitārās zinātnes iet ar paceltu karogu, bet mēs kaut kā esam iedomājušies, ka ar eksaktajām zinībām mēs izglābsim pasauli," nosaka speciāliste. VISC vecākā referente vizuālās mākslas jomā Ilze Kadiķe gan piebilst, ka attiecībā uz vizuālo mākslu un mūziku situācija tāda nav, jo tomēr darbojas obligātuma statuss. Tāpēc nevarētu teikt, ka notiek kaut kāda speciāla nonievāšana. Taču, lai situāciju skolās izprastu dziļāk, trūkst analīzes.

Ieinteresēt tikai skolā

Tikai vizuālo mākslu vidusskolas posmā skolēni apgūst Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā. Mūzika kā mācību priekšmets tiek pasniegts vien pamatskolas klasēm. Taču tā vietā zināšanas tiek apgūtas arī kulturoloģijā. Kā Skolas Dienai stāsta vizuālās mākslas skolotāja Baiba Frīdenberga, vispārizglītojošajā programmā vizuālā māksla skolēniem ir reizi nedēļā visus trīs gadus, savukārt dabaszinātņu novirziena klasēm – vienu gadu divas reizes nedēļā. Viņa bērnus slavē, taču piebilst, ka viņas kabinets nav tik labi aprīkots kā dabaszinātņu klases, tāpēc dažreiz grūti bērniem parādīt vizuālus attēlus. Skolotāja uzskata, ka tikai skolas laikā ir iespējams bērnu ieinteresēt šajā jomā. Tas pats attiecas arī uz mūziku. Tāpēc žēl esot par to, ka mūzikas stundu vidusskolēniem nav vispār. Tas atspoguļojoties arī tādos interešu pulciņos kā koris.

To, ka mācību stundā bērnus tomēr var ieinteresēt kultūrā kopumā, skolotāja ir novērojusi dažādās izstādēs, kuras ik pa laikam izdodas apmeklēt. Diemžēl viņa arī novērojusi, ka sabiedrībā šie kultūras mācību priekšmeti tiek uzskatīti par maznozīmīgākiem, kam pati skolotāja negrib piekrist.

Bet Dziesmu svētki?

Runājot par mūzikas stundām, Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Kanteruka Skolas Dienai norāda, ka situācija ir ļoti dažāda, pirmkārt, jau tajā aspektā, vai vispār skolā šis priekšmets ir vai tā nav. Otrkārt, lielas atšķirības ir arī mācību kvalitātē. Tāpēc te būtiska loma ir šo priekšmetu skolotājiem, kas ar savu entuziasmu var ietekmēt arī vadības viedokli. Šajā ziņā netrūkst labu piemēru – skolēni tiek ieinteresēti un aizrauti, izmantotās metodes ir mūsdienīgas, rezultātā rodas patiesa interese par šo jomu. Bet ir arī pretēji gadījumi. Pēc Kanterukas domām, ar to mūzikas stundu apjomu, kas vidēji ir skolās, gan nepietiek. Tas saistīts ar to, ka mūsdienās skolotājiem jāspēj sagatavot skolēnus tādām nākotnes profesijām, kas vēl neeksistē, un te nozīmīga loma ir radošumam, ko attīsta mūzikas stundas. Nākotnē konkrētas zināšanas nebūs tik svarīgas kā spēja pielāgoties un būt elastīgam, uzskata asociācijas vadītāja.

Situācija atšķirīga gan nav vien Latvijā, bet arī Eiropā. Pēc Kanterukas teiktā, ir valstis, kurās uzsvars ir tikai uz praktisku darbošanos. Respektīvi, bērni spēlē mūzikas instrumentus, bet neprot lasīt notis. Savukārt Spānijā mūzika ir izņemta no izglītības programmas, un līdzīgu ceļu plāno iet arī Portugāle. Te arī ir iespēja novērtēt Latvijas augstos sasniegumus, piemēram, starptautiskās mūzikas olimpiādēs, kurās mūsējie iegūst augstākās vietas. Tas gan diemžēl nenozīmē reizē arī šī mācību priekšmeta prestižu ne tikai skolu, bet arī valsts līmenī, piebilst Kanteruka.

Kā bēdīgu asociācijas vadītāja raksturo pašreizējo situāciju attiecībā uz koriem, kas izveidojusies netaisnīgās pedagogu atalgojuma sistēmas dēļ. Pēc viņas domām, augstākajā līmenī trūkst izpratnes, ka koru dziedātāji nerodas tāpat vien, bet gan pakāpeniski izaug skolas laikā. Savukārt, ja bērnos šī vērtība netiks kultivēta un attīstīta, tad lieki ir sagaidīt, ka tā pēkšņi radīsies vidusskolas klasēs, kur mūzika ir izvēles priekšmets. "Tas nozīmē, ka patiesībā mūsu Dziesmu svētku tradīcija ir apdraudēta. Tie nepazudīs ar šo vasaru vai nākamgad, bet ilgtermiņā tas nesīs milzīgas izmaiņas," uzskata speciāliste.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas