Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Kultūras ministre lūdz Ķīlim skaidrojumu par augstskolu studiju programmu alternatīvo izvērtējumu

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) aicina izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli sniegt detalizētāku informāciju par kritērijiem, pēc kuriem veikts augstskolu studiju programmu alternatīvais novērtējums, un ekspertiem, kas šo novērtējumu veikuši.

Oficiālu Ķīlim adresētu vēstuli ar šādu aicinājumu kultūras ministre nosūtījusi aizvadītajā nedēļā, 9.novembrī. Līdz šim atbilde uz nosūtīto vēstuli vēl nav saņemta.

Kā informēja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne, pēc ministres domām, izglītības kvalitāti vislabāk var novērtēt profesionāļi, nevis ierēdņi, kā arī darba tirgus - darba devēji. Tādēļ jebkuriem pētījumiem, kuri tiek publiskoti attiecībā uz augstākās izglītības kvalitātes novērtējumu, ir jābūt ne tikai profesionāli pamatotiem un caurspīdīgi veiktiem, bet arī pārliecinoši izskaidrotiem sabiedrībai.

Jautājums par augstākās izglītības kvalitāti Latvijai ir vitāli svarīgs, jo tas ir viens no latviešu nācijas ilgtspējas un sabiedrības kvalitātes stūrakmeņiem. Kultūras ministrijai, kuras padotībā ir trīs nozares vadošās mākslas augstskolas, kultūrizglītības jautājums ir viena no prioritātēm, jo bez kultūrizglītības nav nacionālās kultūras, tātad arī nācijas, norāda ministre.

"Gan studenti, gan pasniedzēji vēlas, lai Latvijas izglītība būtu konkurētspējīga. Visiem ir saprotams, ka nepieciešamas pārmaiņas. Pārmaiņas vienmēr ir process, kuru pavada daudz diskusiju, patiesības meklējumu, lai nonāktu pie vislabākā risinājuma," teikusi ministre.

Kā ziņots, 7.novembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes.

IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.

Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā "Māksla", kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska.

Reaģējot uz šo vērtējumu, mākslas augstskolas izteica neuzticību izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, prasot viņa demisiju, jo uzskata, ka viņš, esot amatā, nevar nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas