Kultūrmīļi maksā divreiz

Piemēram, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), VSIA Latvijas koncerti, VSIA Latvijas Nacionālā opera (LNO), kāds no valsts teātriem saskaņā ar noslēgto līgumu par biļešu izplatīšanu pakalpojumu jau vienreiz apmaksā - daļēji par nodokļu maksātāju naudu. Taču, pieverot acis uz virtuālās tirdzniecības lielo popularitāti, starpniekam ļauts vēl papildus iedzīvoties uz kultūras cienītāju rēķina. Piemēram, ja ģimenei, kura piecatā dosies uz VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncertu Mežaparkā, nav sasniedzama biļešu izplatītāju kase, tad par 25 eiro vērtu ieejas biļešu iegādes iespējamību internetā viņiem nāksies piemaksāt vēl 1,84 eiro, lai gan valsts iestāde - LNKC - jau samaksājusi komisiju par šo pašu biļešu izplatīšanu."Tad lai iet uz kasi un pērk - tur nekas papildus nav jāmaksā," Dienai saka SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs Ēriks Naļivaiko. Uz to, ka kasu daudzviet nav, viņš atbild: "Es vēl atceros laikus, kad Dailes teātra biļetes pārdeva tikai Dailes teātrī un neviens par to kaut kā nekurnēja. Un Nacionālā teātra biļetes tikai Nacionālajā teātrī, un neviens neuztraucās arī par to."Par ko tieši tiek iekasēti 7,37 procenti? "Nav nevienam noslēpums, man liekas, ka gadus 25 mēs dzīvojam tirgus ekonomikas apstākļos. Un uzņēmējiem pelnīt, maksāt nodokļus un kaut ko nopelnīt ir uzdevums. Cilvēkiem ir izvēles iespēja - ejiet uz kasi!"Gandrīz visas valsts paspārnē esošās kultūras iestādes biļešu tirdzniecību deleģējušas SIA Biļešu paradīze, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja dati un komersanta mājaslapā pieejamā informācija. Mēneša sākumā līgumu uz pieciem gadiem par ievērojamu summu - 700 tūkstošiem eiro - ar biļešu tirdzniecības starpnieku noslēdza VSIA Latvijas Nacionālā opera. Tās direktors Zigmars Liepiņš skaidro, ka starpniecības maksu - 4,4 procentus no katra darījuma summas - LNO sedzot no biļešu ieņēmumiem, nevis valsts dotācijas: "Tas ir tas, ko maksājam par kasu pieejamību, un to ir diezgan daudz, vienotā tīklā." Kāpēc izvēlēta tieši SIA Biļešu paradīze? - "Jo viņi bija vienīgais pretendents, un Latvijā arī citu variantu īsti nav. Ir vēl viens pusbankrotējis uzņēmums SIA Biļešu serviss un vēl divi trīs mazāki, kuri mums vajadzīgo apjomu nespēj nodrošināt." Liepiņš aizstāv biļešu tirdzniecības starpniekus, sakot, ka šāda prakse pastāvot visā pasaulē.Gada sākumā sadarbību ar SIA Biļešu paradīze noslēdza VSIA Latvijas koncerti - viņi par katru kasē pārdotu biļeti atdos 5,13 procentu, taču šajā gadījumā summā iekļauts arī PVN. Visā valstī ir 39 Biļešu paradīzes kases, bet to, kādā veidā tiek pārdots vairākums biļešu, Naļivaiko neatklāj, vien saka, ka rezultāts "vistiešākajā veidā atkarīgs no publikas, kura apmeklē pasākumu. Jaunāki cilvēki vairāk izmanto interneta veikalu, vecāki cilvēki - mazāk". Ja pieņem, ka vairākums biļešu tiek nopirktas tiešsaistē, tad pārmetums par iedzīvotāju paradumu neievērošanu adresējams valsts kultūras iestādēm, jo tās līgumos ar starpniekiem neparedz nosacījumus biļešu tirdzniecībai internetā. Apskatot nesen noslēgtos pakalpojuma līgumus ar SIA Biļešu paradīze, redzams, ka valsts kultūras iestāžu vadītāji piever acis uz situāciju, kāda ir ar e-biļešu iegādi. Kultūras ministrija situācijā neiejaucas - kā skaidro iestādes pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša: katra organizācija pati risina biļešu tirdzniecības organizācijas jautājumus, un tie neesot KM dienaskārtībā.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 25.jūnija, numurā!