Policijas apkopotā statistika liecina, ka pērn fiksēti 44 250 noziegumi – par 3% mazāk reģistrēto noziegumu salīdzinājumā ar 2016. gadu. Tomēr likumsargus uztrauc sevišķi smagu noziegumu skaita pieaugums - 1752 šādi noziegumi, kas ir par 12 epizodēm vairāk. Tas saistīts ar diviem faktoriem – pirmkārt, zādzībām sevišķi lielos apmēros, kad guvums, apzogot māju, pārsniedzis 50 minimālās mēnešalgas. Šādi gadījumi visbiežāk fiksēti Pierīgā un Zemgales reģionā. Otrkārt, sevišķi dārgu automašīnu zādzību pieaugums.
"Zagļi ir profesionāļi. Izmantojot nekaunību un profesionalitāti, nozog dārgus priekšmetus, ieskaitot dārgmetālus, tehniku, ieročus," informēja Ķuzis. Viņš gan arī piebilda, ka rezultātus dod pašu iedzīvotāju iesaiste, iespēju robežās pieskatot kaimiņu īpašumus.
Tāpat pērn krietni iezīmējusies tendence, ka no lauksaimniecībām nozagta traktortehnika (pērn par 26 šādām zādzībām vairāk), visbiežāk Zemgalē, Sēlijas pusē un Kurzemē, tātad Lietuvas pierobežā.
Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins piebilda, ka sevišķi smagi noziegumi ar īpaši lielu vērtību piesavināšanos nemaina tendences kopējā noziedzības statistikā, kam arī pērn bijusi tendence sarukt. "Skatoties ar perspektīvu uz rītdienu, nav pamats uzskatīt, ka notiks būtisks noziegumu skaita pieaugums," atzina Ķuzis.
Statistika gan liecina, ka Latvijā pērn uz aizdomu pamata par dažādiem noziegumiem aizturētas 12 854 personas, kas ir par 276 vairāk nekā 2016. gadā. Tas saistāms arī uz noziegumiem grupā, atkārtoti pastrādātiem noziegumiem, kas policijas priekšnieka ieskatā apliecina: "Latvijā ir nopietna problēma ar resocializāciju. Recidīvs ir pietiekoši augsts, uzskaitītas līdz 80% personas, kas atkārtoti izdara noziedzīgus nodarījumus."
Visbiežāk fiksēti ir noziegumi pret īpašumu (vairāk nekā 60% no visiem noziedzīgajiem nodarījumiem), akcizēto preču neatļauta aprite, narkotisko vielu aprite.
Zādzības – 8869, savukārt laupīšanu skaitam ir tendence samazināties (pērn fiksētas 604 šādas epizodes, kas ir par 47 mazāk nekā 2016. gadā).
Savukārt automašīnu zādzību skaits pērn sasniedzis 842, kas ir par 59 vairāk nekā 2016. gadā. Viens no galvenajiem zādzību skaita iemesliem, kā iepriekš jau vairākkārt paudusi gan Valsts policija, gan apdrošinātāji, ir tā saucamā keyless go sistēma, kura ļauj auto īpašniekam iztikt bez atslēgas, taču ir salīdzinoši viegli uzlaužama prasmīgiem ļaundariem.
ES
Trollis JT
Labais