Administratīvi teritoriālā reforma mainīja Valmieras pilsētas statusu – pirms tam tā bija tā dēvētā lielā pilsēta, ko tagad sauc par valstspilsētām, taču izveidojās liels novads, ietverot sevī ne tikai visu bijušā Valmieras rajona teritoriju, bet arī Strenču novadu, kas nevēlējās pievienoties Valkas novadam. Uz 19 vietām novada domē konkurē 128 kandidāti, no kuriem 89,7% ir latvieši.
2021. gada vēlēšanās ar 12 mandātiem no 19 (55,02%) uzvarēja partija Valmierai un Vidzemei, kas pirms 13. Saeimas vēlēšanām pievienojās Jaunajai Vienotībai (JV), tomēr 2021. gada pašvaldību vēlēšanās JV startēja atsevišķi un ieguva vienu mandātu, būdama faktiski uzvarētāju satelītpartija. Tagad situācija ir mainījusies un bijušais JV saraksta līderis Jānis Upenieks Valmierai un Vidzemei sarakstā iekļauts ar 5. numuru.
Veidos dzīvnieku patversmi
Valmierai un Vidzemei saraksta pirmie četri numuri ir pilsētas mēram Jānim Baikam un viņa vietniekiem Ričardam Gailumam, Guntim Gladkinam un Jānim Olmanim. Partijas programmā nav daudz ļoti konkrētu projektu, bet ir vispārīgs atbalsts vairākām idejām, piemēram, "atbalstīsim novadā ražoto produktu konkurētspēju un eksportspēju" un "stiprināsim preču zīmes Radīts Valmieras novadā un Burtnieka zandarts". Programmā daudz ko plānots turpināt un attīstīt, bet no jauna veidot dzīvnieku patversmi. Kultūras sadaļā starp apliecinājumiem atbalstīt Valmieras teātra darbību un stiprināt amatierkolektīvus atrodam arī ieceri uzlabot kultūras infrastruktūru, prioritāri – veikt Valmieras Kultūras centra pārbūvi. Tiek solīts stiprināt Vidzemes un Mazsalacas slimnīcas darbību, veidot drošas un pieejamas publiskās ārtelpas, atbalstīt atkritumu šķirošanas infrastruktūras izbūvi, taču kopumā programma sola pārsvarā uzturēt novadu tādu, kāds tas ir šobrīd, bez izteiktām attīstības idejām.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00