Kā aģentūrai LETA pastāstīja lāča saimnieks Aivars Ritenieks, viņš ir vērsies gan tiesā, gan Ģenerālprokuratūrā, gan rakstījis tiesībsargam Jurim Jansonam.
"Lāci man izņēma, pamatojoties uz administratīvā pārkāpuma protokolu. Procesuāli tur bija daudz pārkāpumu - man aizliedza būt uz vietas, bez manas klātbūtnes veica kratīšanu īpašumā, kur esmu deklarēts un kas vēl nebija nodots bankas valdījumā, tāpat arī sabojāja lāča būri un nogrieza kokus," stāstīja Ritenieks. Viņš uzsvēra, ka pats lielākais nodarījums bija lāča pamodināšana no ziemas miega.
"Esmu vērsies tiesā, taču atbilde vēl nav atnākusi. Uzzināju, ka esmu sācis no "nepareizā gala" - sākumā man bija jāvēršas Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Esmu to izdarījis, sagaidīšu atbildi un pēcāk atkal vērsīšos tiesā," stāstīja Ritenieks. "Tāpat esmu vērsies pie tiesībsarga un Ģenerālprokuratūrā. Atbildi esmu saņēmis no Ģenerālprokuratūras, kas atbildēja, ka liks situāciju izvērtēt Tukuma prokuratūrai," stāstīja Ritenieks.
Ritenieks uzsvēra, ka viņam ir pretenzijas pret DAP un pašvaldības policijas rīcību, jo policisti ielenkuši īpašumu un neļāvuši piedalīties lāča izņemšanā, kā arī nodarījuši miesas bojājumus. Tāpat Riteniekam ir pretenzijas pret Saeimas deputātu Ingmāru Līdaku (ZZS), kura piedalīšanās lāča izņemšanā un pārvešanā Riteniekam ir neskaidra, tālab lāča īpašnieks lūdzis to izvērtēt. Pēc viņa domām, Līdakas dalība lāča izņemšanā ir jāsaista nevis ar palīdzēšanu lācim, bet ar politiku, Ritenieka vadītās Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības nesaskaņām ar Latvijas Olimpisko komiteju un tās prezidentu Aldonu Vrubļevski un Ventspils ietekmi Olimpiskajā komitejā.
"Es neaizeju no atbildības," sacīja Ritenieks. "Esmu vienīgais šajā valstī, kam ir atļauts turēt lāci, un es 21 gada garumā esmu pierādījis, ka to spēju," viņš uzsvēra, piebilstot: "Es par lāci cīnīšos, kaut arī apzinos, ka tas būs, mazākais, gads vai divi."
Jau ziņots, ka pērn decembra sākumā uz Rīgas Zooloģisko dārzu no kāda īpašuma Ragaciemā nogādāts nebrīvē turēts lācis.
Lācis, kuru saimnieks nosaucis par Bargo, šajā īpašumā nonācis pirms aptuveni 21 gada, kad tas piedzimis kādai cirka lācenei un cirka vadība nolēmusi dzīvnieku nepaturēt. Lāča turēšanai privātā īpašumā ir saņemta valsts iestāžu atļauja, kas atjaunota 2001.gadā.
Uz īpašumu vairākkārt devusies gan pašvaldības policija, gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan arī Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Pārbaužu laikā vairākkārtīgi konstatēts, ka dzīvniekam nav atbilstošas platības, kur mitināties, ir dažādas ar drošību saistītas nepilnības, kas apdraud gan sabiedrību, gan arī pašu lāci. Proti, lāča būrim var piekļūt ikviens - tam nav papildu nožogojuma, kā arī īpašuma teritorija nav iežogota.