Lāčplēša dienas statusa maiņa – svaru kausos

Patlaban svaru kausi vairāk sveras uz to pusi, lai «atstātu visu, kā ir», proti, Lāčplēša dienai 11. novembrī ir atzīmējamas dienas statuss, bet tā nav brīvdiena. Tiesa, gala verdikts vakar Saeimas atbildīgajā komisijā, kurā tika skatīts šis jautājums, netika pieņemts, rosinot politiskajām frakcijām vēlreiz izvērtēt visus par un pret šo priekšlikumu un skaidri pateikt – jā vai nē.

Atteikties no 1. maija negrib

Šobrīd tikai divi politiskie spēki – Nacionālā apvienība un Stabilitātei – ir teikuši skaidru "jā" Lāčplēša dienai kā brīvdienai. Jaunā Vienotība un Latvija pirmajā vietā iesaka to noteikt kā saīsināto darba dienu, bet Progresīvie – neko nemainīt līdzšinējā kārtībā. Zaļo un zemnieku savienība šo lēmumu atstātu deputātu ziņā, Apvienotais saraksts nav paudis ne piekrišanu, ne noliegumu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē tās vadītāja Leila Rasima (P) informēja par politisko frakciju aptaujas rezultātiem. Aptaujā bija iekļauti vairāki jautājumi, kas attiecas uz svētku dienām, piemēram, vai tās būtu jāpārceļ, ja tās iekrīt brīvdienās.

Viens no argumentiem, kāpēc politiķi nesaredz iespēju iekļaut Lāčplēša dienu kalendāra sarkano dienu sarakstā, ir tāds, ka tādā gadījumā no tā jāizņem kāda cita diena, jo pievienot jaunu, visticamāk, nevarēs, tāpēc ka pret to iebilst ministrijas un darba devēji. NA piedāvājums atteikties no 1. maija, kas nekā īpaši netiek atzīmēts, raisīja iebildumus. Aleksandrs Kiršteins atgādināja, ka 1920. gadā 1. maijā uz pirmo sēdi sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce – kopā 150 vēlēti cilvēki. Tādējādi tas ir pat vēsturiski nozīmīgāks datums nekā 18. novembris, kad sapulcējās 38 cilvēki, kuri nebija ievēlēti, un sociāldemokrāts Pauls Kalniņš pat nolasīja ziņojumu, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks pievienojas citiem līdz brīdim, kamēr nav notikusi pasaules sociālistiskā revolūcija, jo tad Latvijai jāiestājas šo valstu savienībā.