To paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā.
Veselības ministrija norāda, ka darbnespējas lapa tiek izsniegta personām, kurām ir pārejoša darbnespēja, un to nevar izmantot kā slimības apliecinājumu.
Tomēr līdz šim darbnespējas lapa tiekot uzrādīta arī, lai tiktu attaisnota personas neierašanās tiesas sēdē, kaut arī nereti personas veselības stāvoklis neierobežo iespēju ierasties uz tiesas sēdi.
Tādēļ, lai atvieglotu tiesnešu pienākumu izvērtēt iemeslus, kādēļ persona nav varējusi ierasties tiesā, Ministru kabineta noteikumos veikti grozījumi, kas paredz, ka ārstam vai ārsta palīgam attiecīgajā veidlapā jānorāda pacientam noteiktais ārstēšanās režīms.
Ārstēšanās režīmi stacionārais un mājas vērtējami kā režīmi, kas personai liek atrasties slimnīcā vai mājās, lai nodrošinātu kvalitatīvu ārstēšanās procesu. Pacienti, kuriem noteikts šāds režīms, nevar veikt citas darbības, kas nav saistītas ar ārstniecību, tai skaitā piedalīties kādā no tiesvedības procesiem.
Savukārt brīvais režīms pieļauj iespēju personai piedalīties tiesvedības procesos un varētu būt uzskatīts kā neattaisnojošs iemesls, ja persona neierodas tiesā.
Tieslietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2010.gadā no nozīmētajām tiesas sēdēm 35% nenotika un lielākajā daļā gadījumu iemesls tam bija tiesvedības procesu dalībnieku slimība.