Rīgas Latviešu biedrības (RLB) neoklasicisma stilā būvētajam namam šogad aprit 124 gadi, bet piebūvei – 85 gadi. Pēc RLB darbības atsākšanas ēka ir piedzīvojusi atjaunošanu, tomēr namam joprojām vajadzīga nopietna restaurācija un inženierkomunikāciju nomaiņa, kopumā ieguldot ap 8,2 miljoniem eiro. Solis šajā virzienā ir arī pirmo reizi šim mērķim piešķirtie valsts līdzekļi – 200 000 eiro.
Remonts par godu bankai
RLB saimniecības daļas vadītājs Aivars Gailis atgādina, ka iepriekš apjomīgs šā valsts arhitektūras pieminekļa remonts un restaurācija notika pirms vairāk nekā 20 gadiem, gatavojoties Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas bankas sanāksmei, kas notika RLB namā 2000. gada maijā. Ēka tad ieguva jaunu kapara jumtu, tika daļēji nomainīts inženiertehniskais aprīkojums un iekārtas. Savukārt 2015. gadā tika atjaunota Līgo zāle, tai atgriežot oriģinālo sienu krāsojumu, un 2017. gadā – fasādes ieejas portāls un Kamīnzāle.
A. Gailis norāda, ka RLB nama likums, kas pieņemts 1918. gadā, ir vērsts uz to, lai kā vēstures pieminekli saglabātu ēku, kas ir daudzu latviešu sabiedrisko organizāciju un kultūras iestāžu (teātra, operas) šūpulis. Šis dokuments arī noteic, ka nams ir RLB īpašums un kādam mērķim tas var kalpot. "Mums ir uzdots šo ēku apsaimniekot un uzturēt, paredzot arī kārtību, kā varam piesaistīt finansējumu, tostarp valsts līdzekļus. Ja rodas situācija, ka RLB ir uz bankrota sliekšņa vai nemākulīgi saimnieko, vai arī ir bažas, ka ēka var nokļūt neīstajās rokās, tad valsts var pārņemt šo īpašumu savā pārziņā," skaidro A. Gailis un piebilst, ka šāds likums regulē arī Vāgnera nama īpašumtiesības.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 24. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!