Atradums, pēc Salnas vārdiem, ir unikāls ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Šai piepju sugai, kurai vēl nav nosaukuma latviešu valodā, līdz šim bija zināmas nepilnas 20 atradnes piecās Eiropas valstīs, galvenokārt Skandināvijā.
Atrastā piepe iekļauta piecu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās un Eiropā 33 īpaši reto un apdraudēto sēņu sugu sarakstā.
Piepes retumu apstiprināja Latvijas Dabas muzeja piepju eksperte Diāna Meiere, kura norādīja, ka šī uzskatāma par Pycnoporellus alboluteus pirmo atradni Latvijā.
Pycnoporellus alboluteus ir izteiksmīgā, koši oranžā krāsā, tā aug vecos, dabiskos egļu mežos ar apšu vai citu lapu koku piejaukumu. Piepes augļķermeņi parasti atrodami uz lielām egļu (dažkārt apšu) kritalām bez mizas, stumbra vidusdaļā, lielākoties kritalas apakšā, bet ja kritala pieguļ augsnei, - tās sānos vai augšpusē. Sugai ir vājas izdzīvošanas un izplatīšanās spējas kailcirtēs. Tātad to apdraud intensīva mežsaimniecība, atmirušās koksnes izvākšana no egļu mežaudzēm.