Karimovs, kurš ir viens no ilglaicīgākajiem valsts vadītājiem bijušajā Padomju Savienībā, vizītē Latvijā viesojies jau divas reizes - 1995.gada jūnijā un 2004.gada aprīlī. Uzbekistānā viesojušies arī Latvijas prezidenti – 1996.gada maijā Guntis Ulmanis un 2008.gadā rudenī Valdis Zatlers.
Pēdējā Latvijas amatpersona, kas viesojās Uzbekistānā, bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija). Viņš šā gada maijā Taškentā stāstīja, ka attiecību stiprināšana ar Uzbekistānu un visu Centrālāziju būs viena no prioritātēm Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienībā (ES) 2015.gada pirmajā pusē. Savukārt Karimovs solījis atbalstu reversā tranzīta nodrošināšanā, izvedot NATO kravas no Afganistānas, un šī ceļa pārveidošanā par komerciālu.
Latvijas un Uzbekistānas attiecību prioritāte ir ekonomika. 2008.gadā Zatlers, tiekoties ar Uzbekistānas līderi, nevairījās runāt arī par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tolaik Diena vēstīja, ka no abu līderu izteikumiem bijis noprotams, ka viņi šos jautājumus labprātāk noliktu malā.
Oficiālā Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamā nostāja ir, ka Latvijas un Uzbekistānas attiecības tradicionāli ir bijušas ļoti labas. Latvijas puse uzskata, ka abu valstu ģeogrāfiskais izvietojums un saimnieciskais potenciāls īpašu uzmanību ļauj pievērst ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. Uzbekistānai ir svarīga nozīme reģionālo transporta maršrutu darbībā.
Latvijas eksports uz Uzbekistānu 2012.gadā bija 18,78 miljoni eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā 2011.gadā. Importa no Uzbekistānas pērn bija 6,58 miljoni eiro. Latvijas interešu lokā ir jaunas iniciatīvas transportā un tranzītā. Tāpat uzņēmējus interesē sadarbība farmācijas, lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, informācijas tehnoloģiju, tūrisma nozarēs. Latvijas augstskolas piedāvā Uzbekistānas studentiem ES līmeņa izglītības ieguves iespēju. Uzbeku studentu skaits Latvijā 2012.mācību gadā sasniedzis 198 studentus.
Pagaidām precīzi Uzbekistānas prezidenta vizītes Latvijā norises datumi un dienas kārtība nav zināma.