Deputāti kopā ar Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Tiesībsarga biroja pārstāvjiem un miega speciālistiem sprieduši par bērna tiesībām uz pilnvērtīgu miegu un izglītības iestāžu mācību sākuma laiku.
"Uzskatām, ka par to būtu jāturpina runāt, lai atrastu labākos risinājumus bērnu tiesībām uz pilnvērtīgu miegu un arī izglītību," norāda komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima (P).
Viņa atzīmē, ka patlaban Latvijas skolas pašas nosaka, cikos bērniem sākas pirmā stunda, taču, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā ar tiesību aktiem ir noteikts, ka mācību stundas nedrīkst sākties agrāk par plkst.8.
Rasima, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja veikto aptauju, norādījusi, ka Latvijā ir aptuveni 1,2% gadījumu, kad stundas sākas no plkst.7 līdz plkst.7.30. Savukārt 11,8% gadījumu tās sākas no plkst.7.30.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas miega speciāliste Marta Celmiņa komisijas deputātiem uzsvērusi, ka nedēļas laikā jaunieši iekrāj ļoti spēcīgu miega "parādu", ko nav iespējams "izgulēt" brīvdienās. Viņa paudusi, ka, runājot par stundu sākuma laiku, būtu jāņem vērā ne tikai pieaugušo, bet arī pašu bērnu viedoklis. Viņaprāt, sabiedrībā ir maz izpratnes par to, kā jūtas paši jaunieši. Celmiņa skaidrojusi, ka fizioloģiskās, sociālās un psihiskās īpatnības pusaudžu vecumā liek iet gulēt krietni vēlāk.
Līdztekus Celmiņa akcentējusi, ka agru skolas rītu dēļ pusaudži guļ krietni par maz, kam var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas uz veselību, akadēmiskajiem sasniegumiem un potenciālu. Speciāliste norādījusi, ka stundām nevajadzētu sākties agrāk par plkst.8.30.
Vēlāks stundu sākums atstāj labvēlīgas sekas uz jauniešu veselību, kā arī risina daudzas citas problēmas, piemēram, samazina atkarību izraisošu vielu lietošanu un ceļu satiksmes negadījumus, atzīmējusi Celmiņa.
Savukārt Veselības un Izglītības ministriju pārstāvji komisijā sacījuši, ka būtu jāmeklē komplekss risinājums, jo šajā jautājumā ir daudz iesaistīto - gan vecāki, gan pašvaldības, gan interešu izglītības iestādes un citi.
Pasaules Veselības organizācija norādījusi, ka bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem vidēji ir nepieciešamas desmit gulēšanas stundas.
Jau ziņots, ka tiesībsargs Juris Jansons līdz nākamā gada 31.martam aicinājis valdību noteikt, ka mācību stundas, konsultācijas, fakultatīvajās nodarbībās skolās nevar sākties agrāk par plkst.8.
Viņa aicinājumam pievienojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi.
Tiesībsargs uzskata, ka šādas izmaiņas līdz šim veikt liedzis izpratnes trūkums par pilnvērtīga miega ietekmi uz bērna veselību, attīstību un uzvedību, tai skaitā atbildīgajās ministrijās.
Jansona ieskatā, vēlamais scenārijs būtu, lai pamatskolā mācību stundas sāktos no plkst.8.30, bet vidusskolās - no plkst.9. Šobrīd valsts nenosaka mācību sākuma laiku izglītības iestādēm, tādējādi skolām ir rīcības brīvība šajā jautājumā, atzīmē tiesībsargs.
Šis jautājums tiesībsarga redzeslokā nonācis otro reizi. Tiesībsargs jau 2017.gadā vērsās abās atbildīgajās ministrijās un aicināja noteikt izglītības iestādēm vienotu mācību stundu sākuma agrāko pieļaujamo laiku.