Latvijā nelabvēlīgākais mehānisms

"Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām – lieltirgotāju cenai," stāsta KP vadītāja Skaidrīte Ābrama. Tādējādi apkopotie dati apliecina, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā patērētājiem ir nelabvēlīgākais cenu veidošanās mehānisms Baltijas valstīs. 

KP secinājusi, ka ražotāji aptuveni 80% no 20 biežāk pirktajām zālēm Latvijā noteikuši mazāku cenu nekā Lietuvā un Igaunijā, taču apmēram 60% no tām patērētāji Latvijā iegādājušies dārgāk. KP ieskatā zāļu cenu veidošanās mehānisms būtu jāpārskata, lai palīdzētu ierobežot lieltirgotavu un aptieku nesamērīgos uzcenojumus zālēm. Starp piedāvātajiem risinājumiem KP paredz iespēju ieviest vienotu cenu veidošanās mehānismu gan kompensējamajām, gan nekompensējamajām zālēm, kā arī iespēju, ka aptiekas varētu medikamentus iegādāties tieši no ražotāja, tādējādi samazinot zāļu gala cenu, Dienai pastāstīja KP padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece.

Sākotnēji tika plānots salīdzināt 53 medikamentu cenas Baltijas valstīs, taču dažādu iemeslu dēļ par aptuveni 30 zālēm nav izdevies iegūt informāciju no ražotājiem par cenām, stāsta Ābrama. Lai izprastu, kā veidojas cenas struktūra medikamentiem, vispirms salīdzināts, par kādu summu ražotāji pārdod visām trim Baltijas valstīm medikamentus. Atšķirībā no Latvijas Lietuvā un Igaunijā, lieltirgotavas un aptieku uzcenojumiem sasniedzot noteiktu summu, ir noteikti griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj būtiski palielināties gala cenai. Savukārt Latvijā uzcenojuma griesti noteikti tikai aptiekām par valsts kompensējamajiem medikamentiem.

Cenu atšķirību Baltijas valstīs nosaka arī PVN zālēm, kas Latvijā ir 12%, Lietuvā – 5% bet Igaunijā – 9%. Salīdzinot divdesmit Baltijas valstīs visvairāk pirktos medikamentus, KP konstatēja, ka vairumā gadījumu ražotāji Latvijas lieltirgotavām bija noteikuši zemāku zāļu cenu, tomēr uzcenojumu dēļ tas neatspoguļojās gala cenā.