Citskovskis skaidroja, ka, uzklausot gan Veselības ministrijas speciālistus, gan arī epidemiologus, secināts, ka patlaban var identificēt saslimšanas gadījumus un noteikt arī kontaktpersonas.
Valsts kancelejas direktors akcentēja, ka situācija lēnām pasliktinās, tomēr tā nav tik kritiska, lai aicinātu valdību ieviest jaunus ierobežojošus pasākumus visā valstī.
Darba grupā tika lemts, ka aktīvi jāvērš sabiedrības uzmanība, lai cilvēki ievērotu noteiktos piesardzības pasākumus, kā, piemēram, divu metru distanci, roku mazgāšanu, nedrūzmēšanos, rekomendēta arī sejas masku lietošana vietās, kur notiek drūzmēšanās un nevar ievērot distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā.
"Ja mēs kā sabiedrība spēsim apzinīgāk ievērot piesardzības pasākumus, mums ir lielākas izredzes sabremzēt vai pat samazināt lēnām pieaugošo ar Covid-19 saslimušo līkni," uzsvēra Citskovskis.
Tāpat viņš norādīja, ka saslimšanas uzliesmojumi patlaban novērojami darba kolektīvos. Valsts kancelejas direktors pavēstīja, ka Veselības ministrija ir izstrādājusi un tuvākā laikā izplatīs darba devējiem rekomendācijas, kā nodrošināt darbu Covid-19 apstākļos, proti, kam pievērst uzmanību gan publiskajā, gan privātajā sektorā strādājošajiem.
Tomēr Citskovskis vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrībai ir jāmobilizējas, jo, ja saslimušo skaits turpinās lēnām pieaugt, iespējams, nāksies ieviest ierobežojošus pasākumus visas valsts līmenī.
Viņš sacīja, ka atšķirība no pavasara situācijas, kad horizontāli tika ieviesti ierobežojošie pasākumi visā valstī, patlaban tiek veikti mērķēti pasākumi, piemēram, ja ir Covid-19 uzliesmojums kādā uzņēmumā, tad tiek strādāts ar uzņēmumu un tā darbiniekiem, administrāciju un citiem.
"Ja mēs redzēsim, ka situācija turpina attīstīties strauji un ar mērķētu pieeju nepietiks, tad būs jāliek lietā ierobežojošie pasākumi visā valstī," akcentēja Citskovskis.
Tikmēr no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šodien paustā izriet, ka ekspertiem jānosaka, vai būtu nepieciešami kādi papildu epidemioloģiskie ierobežojumi saistībā ar Covid-19 saslimstības gadījumu pieaugumu.
Kariņš uzsvēra, ka šis jautājums netiek skatīts politiski, tāpēc tas arī nav apspriests šodien koalīcijas sanāksmē. Premjers arī informēja, ka valdība 29.septembra sēdē uzklausīs Veselības ministrijas (VM) ziņojumu par epidemioloģisko situāciju valstī.
Atbildot uz jautājumu par iespējamiem papildu ierobežojumiem, Kariņš norādīja, ka, ja VM nāks ar šādu ierosinājumu, tas tiks skatīts valdībā. Premjers uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija pasaulē nav rimusi, tāpat arī Latvijā saslimušo skaits diemžēl pieaug.
Kariņš pauda, ka valdība ieklausīsies ekspertos, ja viņi ieteiks, ka kaut kādā veidā mums kā iedzīvotājiem vajadzētu koriģēt savu uzvedību. Premjers atgādināja, ka joprojām spēkā ir nosacījums par distancēšanos, kā arī aicinājums mazgāt rokas un izvairīties no pūļiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, partijas Attīstībai/Par!, kuras pārraudzībā ir veselības nozare valdības līmenī, līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce arī norādīja, ka par kādu ierobežojumu noteikšanu nekad nav lemts politiski, bet vienmēr tas darīts atbilstoši ekspertu ieteikumiem. Politiķis atbalsta šādas pieejas turpināšanu, jo tā, viņaprāt, Latvijai ir nesusi ļoti labus panākumus.
Kā ziņots, Latvijas 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pirmo reizi kopš aprīļa ir pārsniedzis desmit gadījumu robežu, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) dati.
Vadoties pēc ECDC datiem, pirmdien šis rādītājs sasniedza 10,52 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt svētdien šis rādītājs bija 9,9 gadījumi. Pēdējo reizi, kad tika reģistrēta augstāka saslimstība par minēto, bija 19.aprīlī, kad valstī tika reģistrēti 10,57 gadījumi.
pievienota 10.-14.rindkopa