Saskaņā ar aptaujas datiem, šī gada aprīlī 56% valsts iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem pauda pozitīvu viedokli par vakcināciju, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā februārī.
NielsenIQ komunikācijas vadītāja Latvijā Žanna Kristeļa atklāja, ka kopš februāra situācija valstī ir uzlabojusies un ir nostiprinājies pozitīvs viedoklis par vakcināciju pret Covid-19.
"Tomēr Latvijas kontekstā ir vairāki satraucoši fakti - Latvijā iedzīvotāju atbalsts vakcinācijai ir viszemākais, kā arī to iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 16 līdz 64 gadiem, kuri neplāno vakcinēties, diemžēl ir visaugstākais Baltijā, šobrīd sasniedzot 28%, neskatoties uz to, ka attieksme par labu vakcinācijai ir palielinājusies par sešiem procentpunktiem," norādīja Kristeļa.
Salīdzinot situāciju ar pārējām Baltijas valstīm, aprīlī Igaunija uzrādīja pozitīvāko attieksmi vakcinācijas jautājumā. Kopumā 68% respondentu pauda viedokli par labu vakcinācijai, no kuriem 29% jau ir vakcinēti un 39% plāno to darīt. Tikmēr Lietuvā vakcinācijas nepieciešamību atbalsta 64% respondentu, no kuriem 18% jau ir vakcinēti un 45% tai gatavojas. Vienlaikus Igaunijā 18% respondentu neplāno vakcinēties, savukārt Lietuvā vakcinēties neplāno 20% aptaujāto respondentu.
Vērtējot atbalstu vakcinācijai dažādās sabiedrības grupās, lielākās skeptiķu grupas valstī aprīlī bija studenti un mājsaimnieces - pat 44% no šīs grupas pārstāvjiem, kuri piedalījās aptaujā, paziņoja, ka viņi neplāno vakcinēties pret Covid-19. Arī 39% bezdarbnieku un 38% strādnieku izteica negatīvu viedokli par iespēju vakcinēties.
"Saskaņā ar aptaujas datiem, kas ir pieejami uz doto brīdi, vakcīnu ir saņēmušas tikai 1% mājsaimnieču un 5% studentu no visu šo grupu pārstāvjiem, kuri piedalījās aptaujā. Kaut arī 35% mājsaimnieču un 37% studentu izteica vēlēšanos vakcinēties pret Covid-19, kad tāda iespēja parādīsies, starp šīm grupām nepārprotami dominē negatīva attieksme," atzīmēja Kristeļa.
Latvieši vecumā no 16 līdz 64 gadiem, kuri neplāno vakcinēties vai vēl nav līdz galam izlēmuši vakcinēties vai nē, izsaka bažas par to, ka Covid-19 vakcīnas tika izstrādātas ļoti ātri, tās joprojām ir eksperimentālas un nepārbaudītas. Šādu nostāju pauda 23% aptaujāto no šīs grupas. Bailes no blakusparādībām izsaka 22% aptaujāto respondentu, savukārt neskaidrības par vakcīnas drošību, kvalitāti un uzticamību nomāc 17%.
Saskaņā ar aptaujas datiem, visaugstākie vakcinācijas rādītāji Latvijā aprīlī bija starp pensionāriem (31%), kā arī respondentiem, kas ieņem vadošus amatus (15%) un biroja darbiniekiem (13%).
Vaicājot, kādai vakcīnai iedzīvotāji dotu priekšroku, 21% aptaujāto, kas plāno vakcinēties, dod priekšroku Pfizer/BioNTech ražotāja vakcīnai un 47% no aptaujātiem piekristu vakcinēties tieši ar šo vakcīnu. Moderna vakcīnu izvēlas 17% iedzīvotāju, kuri vēlas vakcinēties, un 59% no aptaujātiem piekristu vakcinēties tikai ar šo vakcīnu.
Tikmēr Johnson & Johnson vakcīnu izvēlas 15% valsts iedzīvotāju, kas plāno vakcinēties, un 43% piekristu vakcinēties ar šo vakcīnu.
Vismazāko atbalstu guvusi AstraZeneca ražotā vakcīna - tikai 1% no tiem, kas vēlas vakcinēties, to izvēlētos kā primāro opciju, tomēr gandrīz trešdaļa piekristu vakcinēties ar šo vakcīnu.
Tikmēr 8% respondentu izvēlētos Krievijā ražoto Sputnik vakcīnu, un pret to neiebilstu 19% respondentu. Turpretī 44% no tiem, kas vēlas vakcinēties, nepiekristu saņemt AstraZeneca, un 39% nepiekristu Sputnik vakcīnai. Citas vakcīnas saņēmušas tikai dažus procentus noraidījumu no tiem respondentiem, kas plāno vakcinēties.