Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).
EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.
Ņemot vērā pieaugošo globālo savstarpējo atkarību enerģētikas jomā, Latvijas dalība IEA ir būtiska no nacionālās drošības apsvērumiem, jo IEA darbojas arī kā reaģēšanas pasākumus koordinējošā organizācija ārkārtas situācijās.
Tāpat EM norāda, ka dalība IEA Latvijai nodrošinās iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un enerģētikas politikas interešu aizstāvēšanā ne tikai ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet arī valstīm ar globālo ietekmi uz enerģētikas politiku pasaulē, piemēram, ASV un Ķīnu.
Latvijas iestāšanās IEA īstenošanā nepieciešamais finansējums, neskaitot iesaistīto amatpersonu atlīdzību ir 611 918 eiro 2023.gadā, 122 150 eiro 2024.gadā un 122 150 eiro 2025.gadā.
Vienlaikus EM pauž, ka pirmajā gadā kopējais nepieciešamais finansējums ir 858 045 eiro, bet turpmākajos gados - 367 209 eiro.
IEA ir Parīzē bāzēta autonomu starpvaldību organizācija, kas izveidota 1974.gadā, sākoties naftas krīzei. Sākotnēji organizācijas izveides iemesls bija reaģēšana uz fiziskiem naftas piegādes traucējumiem, vēlāk IEA sāka gatavot arī enerģētikas tirgus prognozes, izdodot regulāras publikācijas par starptautisko naftas tirgu un citām enerģētikas nozarēm. Pēdējo gadu laikā tās loma ir vēl vairāk augusi, aptverot visu globālo enerģētikas sistēmu, tostarp, tradicionālos enerģijas avotus, piemēram, nafta, gāze un ogles, kā arī tīrākus un ātrāk augošus energoresursus, kā, piemēram, saules enerģiju, vēja enerģiju un biodegvielu. Vairumā gadījumu, balstoties uz IEA prognozēm, tiek pieņemti lēmumi enerģētikas politikā ne tikai ES, bet arī globāli.
Mūsdienās IEA darbojas kā padomdevēja organizācija tās dalībvalstīm, kā arī lielajām ekonomikām, piemēram, Brazīlijai, Ķīnai, Indijai, Indonēzijai un Dienvidāfrikai, lai atbalstītu enerģētisko drošību, veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un mazinātu klimata pārmaiņas pasaulē.
Par IEA dalībvalstīm kļuvušas tādas OECD dalībvalstis kā Austrālija, Austrija, Beļģija, Kanāda, Čehija, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Japāna, Lietuva, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Jaunzēlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Dienvidkoreja, Spānija un Zviedrija, kā arī tādas tirdzniecības asociācijas valstis kā Argentīna, Brazīlija, Ķīna, Indija, Indonēzija, Maroka, Singapūra, Dienvidāfrika un Taizeme.
No OECD dalībvalstīm IEA šobrīd nav iestājušās tikai četras valstis - Latvija, Slovēnija, Islande un Kostarika, no kurām interesi pievienoties jau ir paudusi Slovēnija.