Neskaidrs ir Polijas gadījums, kur pirms pāris dienām zinātnieki paziņoja, ka ir atrastas inficētas ūdeles, taču to pēc tam noliedza atbildīgais Polijas ministrs, norādot, ka, veicot atkārtotus testus, neviena inficēta ūdele nav konstatēta.
Analīzes – negatīvas
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu Covid-19 nav dzīvnieku slimība, līdz ar to ūdeles var inficēties tikai no cilvēka. Cita lieta, ka slimās ūdeles tālāk var inficēt cilvēkus, kā to liecina Dānijas gadījums. Šī valsts, kas ir lielākā ūdeļu kažokādu ražotāja pasaulē ar 1500 zvēraudzētavām un 16 miljoniem ūdeļu, ir pavēstījusi par visu šo kažokzvēru likvidāciju, kā arī aizliegumu uz laiku nodarboties ar ūdeļu audzēšanu. Arī Nīderlande nolēmusi līdz nākamā gada martam slēgt visas ūdeļu fermas.
Latvijā līdz šim nevienā ūdeļu audzētavā nav konstatēti inficēšanās gadījumi, Dienai norāda Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Iestādes Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga stāsta, ka pavisam Latvijā ir deviņas fermas, taču ūdeles ir tikai septiņās no tām. "PVD šovasar veica ārpuskārtas pārbaudes kažokzvēru novietnēs, vērtējot gan dzīvnieku veselību, gan labturību. Tostarp, pārbaudot dzīvnieku veselības stāvokli, tika pievērsta uzmanība, vai dzīvniekiem nav novērojamas Covid-19 saslimšanas pazīmes. Pārbaudes kažokzvēru audzētavās turpinājās arī rudenī, papildu uzmanību pievēršot dzīvnieku veselības stāvoklim un ar novietņu vadītājiem pārrunājot novietnēs strādājošo darbinieku profilakses pasākumu nozīmību. Pašlaik Latvijas kažokzvēru audzētavās PVD sadarbībā ar BIOR īsteno notekūdeņu laboratorisko monitoringu, lai konstatētu, vai dzīvniekiem nav bijis kontakts ar Covid-19 ierosinātāju. Pirmo analīžu rezultāti ir negatīvi," uzsver K. Lamberga.
Jānorāda, ka Latvijā ir pieņemts un stājies spēkā aizliegums ievest dzīvas ūdeles vai to neapstrādātas ādas no citām valstīm. Tātad, kā apgalvo PVD amatpersona, galvenais un vienīgais veids, kā pasargāt mūsu ūdeļu audzētavas no inficēšanās, ir stingri ievērot visus piesardzības pasākumus cilvēkiem, kuri tajās strādā.
Regulējums izstrādāts
Atbildot uz jautājumu, kas notiks, ja kādā zvēraudzētavā tiks konstatētas inficētas ūdeles, Lamberga skaidro, ka tiks veikti visi pasākumi operatīvai infekcijas perēkļa likvidēšanai un tālākas infekcijas izplatīšanās riska novēršanai. Visas šīs rīcības tiks apspriestas starpinstitūciju Krīzes vadības padomē un lēmums apstiprināts Ministru kabinetā.
Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece uzsver, ka ministrijā ir sagatavoti normatīvie akti, kas nosaka, kā rīkoties gadījumā, ja kādā zvēraudzētavā tiek konstatēta inficēšanās ar Covid-19. Tie paredz infekcijas perēkļa likvidēšanu. Muceniece skaidro, ka attiecīgie noteikumi nav virzīti skatīšanai valdībā, jo pašlaik nav tādas vajadzības. Taču, konstatējot saslimšanu ūdeļu fermā, valdība tūdaļ pieņems izstrādāto regulējumu.
Jānorāda, ka attiecībā uz Covid-19 izplatību dzīvnieku vidē nevar piemērot tos pašus noteikumus, ko izmanto, piemēram, attiecībā uz cūku mēri, jo Covid-19 nav dzīvnieku slimība.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa uzsver, ka visu fermu īpašnieki uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek Eiropā, apzina visus riskus un pieliek maksimālas pūles, lai tos novērstu. Piemēram, teju visas saimniecības ir veikušas savu darbinieku testēšanu, lai noteiktu, vai tie nav slimi ar Covid-19, fermās ir aizliegts ienākt trešajām personām. Arī darbiniekiem ir saskarsme tikai ar tiem dzīvniekiem, kurus viņi aprūpē. Vairākās fermās darbiniekiem katru dienu tiek mērīta temperatūra.
Vilciņa arī ieskicē galvenās atšķirības starp Latviju un Dāniju. Ziemeļvalstī ūdeļu fermu ir nesalīdzināmi vairāk nekā Latvijā, tās atrodas ļoti koncentrētā ģeogrāfiskā areālā, tuvu cita pie citas, līdz ar to ir liela transmisijas iespēja. Savukārt Latvijā ir tikai pāris ūdeļu fermu, tās atrodas ģeogrāfiski izkliedēti, tālu viena no otras un izvietotas mazapdzīvotos rajonos.
Zemkopības ministrija, taujāta, vai netiek apsvērta iespēja Latvijā uz laiku aizliegt ūdeļu audzēšanu, kā tas ir Dānijā un Nīderlandē, norāda, ka pašlaik šāda rīcība netiek izvērtēta.
Bīstamā mutācija
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra eksperti norāda, ka Covid-19 izplatība ūdeļu vidū var bremzēt vakcīnu efektivitāti. Ziņu aģentūra BBC vēsta, ka Dānijas zinātnieki ir īpaši noraizējušies par vienu ar ūdelēm saistītu vīrusa celmu, kas konstatēts 12 cilvēkiem, kuri inficējušies no ūdelēm, – tas, pēc viņu domām, ir mazāk jutīgs pret aizsargājošām antivielām, radot bažas par vakcīnu iedarbīgumu. Kā ziņu aģentūrai norādījusi Francijas pētniecības institūta Cirad epidemioloģe Marisa Peira, "katru reizi, kad vīruss izplatās starp dzīvniekiem, tas mainās, un, ja tas mainās pārāk daudz no tā, kas šobrīd cirkulē cilvēkos, tas varētu nozīmēt, ka jebkura ārstēšana vai vakcīna, kas tiks ražota, varētu nedarboties tik labi, kā vajadzētu".
Epidemioloģe, skaidrojot bažas par vakcīnu efektivitāti, stāsta: ja mutācija notiek ar kādu specifisku olbaltumvielu, ar kuru darbojas vakcīnas izstrādātāji, lai izraisītu imūnreakciju cilvēkiem, vakcīna neaizsargās tos cilvēkus, kuriem ir vīruss ar mutējušo olbaltumvielu.