Latvijas pozīcijā teikts, ka ir jāievēro ES dalībvalstu atšķirības, piemēram, ūdens atkārtotas izmantošanas jautājumā un atkritumu politikas mērķos. Jāizvairās no nesamērīgu īstermiņa izmaksu radīšanas atsevišķi uzņēmējiem un patērētājiem, kā arī jāņem vērā pēdējos gados veiktās investīcijas un jānodrošina to izmaksu efektivitāte.
Lai īstenotu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī nodrošinātu pāreju uz aprites un mazoglekļa ekonomiku, svarīgi nodrošināt politiku saskaņotību, sanāksmē uzsvērs Latvijas delegācija.
Pērn decembrī Eiropas Komisija publiskoja jaunu priekšlikumu, kas ietver paziņojumu "Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku", detalizētu rīcības plānu un direktīvu projektus katrai ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajai direktīvai.
Aprites ekonomikas pakotne ietver plašas apņemšanās saistībā ar ekodizainu, stratēģisko pieeju attīstību plastmasai un ķimikālijām, inovatīvu projektu finansēšanas iniciatīvu ES Apvārsnis 2020 un noteiktas rīcības tādās jomās kā plastmasa, pārtikas atkritumi, celtniecība, kritiskie izejmateriāli, ražošanas un ieguves atkritumi, patēriņš un publiskais iepirkums. Savukārt ilgākā laika posmā ir plānots izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus arī par mēslošanas līdzekļiem un ūdens atkārtotu izmantošanu.
Piedāvātās rīcības skar visu vērtību ķēdi, no ražošanas līdz patēriņam, produktu labošanai un pārveidei, atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējām izejvielām, kas tiek novirzītas atpakaļ ekonomikā.