Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Andris Vītoliņš, ģipša modeli - tēlniece Laura Medne.
Jaunās viena lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg. Monēta ar ezi ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas nonāks apritē, tāpat kā cita apgrozības nauda, - ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.
Izvēli izdod monētu ar eža attēlu banka pamato ar to, ka ezis ir Latvijas iedzīvotāju iemīļots lauku sētu un pat pilsētpagalmu iemītnieks un viesis, kam ir arī sava vieta latviešu folklorā, literatūrā un mitoloģijā. Ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārkos vai cimdā, tad vienmēr labi klājas.
Mazinot draudus eža kažokam, veiksmei un labklājībai kaldināts makā liekams talismans, norādīja bankā.
Jaunās viena lata monētas reversā attēlots ezis. Aversā zem Latvijas ģerboņa redzams jaunās monētas kalšanas gads - 2012. Citu atšķirību - monētas jostas, izmēra, izmantotā metāla un svara ziņā - starp jauno monētu un citām viena lata apgrozības monētām nav. Monētas kopējā tirāža ir viens miljons, un tā netiks papildināta.
Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai ir jau vienpadsmit gadi. To iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004.gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā - viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem.
Apgrozībā ir arī īpašie vienlatnieki ar stārķa, skudras, baravikas, Sprīdīša, Pētergaiļa, kliņģera, Jāņu vainaga, priedes čiekura, pūcessaktas, sniegavīra, ūdensrozes, skursteņslauķa, Nameja gredzena, Ziemassvētku eglītes, krupja, pakava (divu veidu), alus kausa un piparkūku sirds attēlu. Šādas monētas paredzēts izlaist arī turpmāk, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti un ieviesīs eiro.