Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā 0 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 2,1%

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 3% līdz 2,1%, pavēstīja Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankā norāda, ka kopējais redzējums par ekonomiskajiem procesiem ir mainījies maz, un gaidāms, ka 2023.gadā attīstība būs līdzīga iepriekš prognozētajai, proti, gaidāms IKP kritums par 0,3% pretstatā septembrī prognozētajam kritumam par 0,2%.

"Tomēr, vienlaikus ar nelielo IKP kritumu, paredzams būtiskāks mājsaimniecību patēriņa sarukums - par 5,6%. Pirktspējas samazināšanās negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājības līmeni," atzīmē Latvijas Bankā.

Tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, gaidāma 2024.gadā, kad IKP varētu pieaugt par iepriekš prognozētajiem 4,4%, kamēr 2025.gadā sagaidāma ekonomikas izaugsme 3,5% apmērā.

Vienlaikus Latvijas Bankā uzsver, ka prognozes ir izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība, it īpaši energoresursu cenu jomā.

Latvijas Bankā norāda, ka Latvijas tautsaimniecībā šā gada beigas un nākamā gada sākums būs recesijas zīmē, taču recesija prognozējama īslaicīga un sekla.

Pēc Latvijas Bankā skaidrotā, tautsaimniecības lejupslīdi noteiks mājsaimniecību pirktspējas kritums, jo darba algu pieaugums būtiski atpaliek no inflācijas. To pilnībā nekompensēs valdības atbalsts un uzkrājumi, tāpēc tiks negatīvi ietekmēta mājsaimniecību labklājība.

Darba tirgus saspringums kopā ar minimālās algas kāpumu un sabiedriskajā sektorā atsevišķās jomās nodarbināto atalgojuma celšanu uzturēs vidējās algas pieaugumu nākamajos gados, atjaunojot pirktspējas kāpumu 2023.gada otrajā pusē.

Latvijas Bankā prognozē, ka 2022.gadā Latvijā nominālā bruto alga pieaugs par 8,5%, 2023.gadā - par 9,2%, 2024.gadā - par 8,9%, bet 2025.gadā - par 7,8%.

Centrālajā bankā arī min, ka pirmās bezdarba pieauguma pazīmes daļēji noteica ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās darba tirgū. Saspringtais darba tirgus kopā ar īslaicīgu recesiju ļautu uzņēmumiem neveikt būtisku darbinieku skaita samazināšanu.

Latvijas Bankā prognozē, ka bezdarbs 2022.gadā Latvijā veidos 6,9% no no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, 2023.gadā - 7,8%, 2024.gadā - 7,5%, bet 2025.gadā - 7,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

"Nenoteiktības un augsto izmaksu apstākļos tuvākajos ceturkšņos investīciju dinamika neuzlabosies, taču turpmāk paredzams, ka Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve un izmaksu stabilizēšanās tās aktivizēs," atzīmē Latvijas Bankā.

Tāpat centrālajā bankā norāda, ka valdības atbalsts atvieglo uzņēmumiem un mājsaimniecībām energoresursu cenu krīzes pārvarēšanu. Svarīgi, lai tas sasniegtu ievainojamākos iedzīvotājus un nekurinātu inflāciju, taču vienlaikus stimulētu enerģijas taupību. Atbalstam noslēdzoties, valsts budžeta deficīts mazināsies, taču, kāpinot algas atsevišķās nozarēs un palielinot izdevumus aizsardzībai un iekšējai drošībai, kā arī novirzot līdzekļus klimata mērķu sasniegšanai, budžeta bilance varētu uzlaboties lēnāk, nekā iepriekš lēsts.

Latvijas Bankā prognozē, ka budžeta deficīts 2022.gadā būs 7,4% apmērā no IKP, 2023.gadā - 5,5% apmērā no IKP, 2024.gadā - 3% apmērā no IKP, bet 2025.gadā - 2,1% apmērā no IKP.

Pēc Latvijas Bankā minētā, ir jāņem vērā, ka ir mainījušies finansēšanas nosacījumi arī valstij - augstākas aizņemšanās procentu likmes nozīmē dārgākas parāda apkalpošanas izmaksas.

Tāpat Latvijas Bankā uzsver, ka turpmākajos gados tiks atjaunots Eiropas Komisijas fiskālās uzraudzības ietvars, kas, lai arī reformēts, paredzēs joprojām stingru pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu, kas virzīta uz valsts parāda samazināšanu.

Latvijas Banka sagaida, ka valdības parāds 2022.gadā veidos 42,1% no IKP, 2023.gadā - 42,5% no IKP, 2024.gadā - 41,3% no IKP, bet2025.gadā - 40% no IKP.

"Gan energoneatkarība, gan klimata mērķi prasa strukturālas pārmaiņas enerģētikā. Augstā nenoteiktība attiecībā uz enerģijas globālo pieprasījumu, kā arī tā daļēja atkarība no laika apstākļiem prasīs sektora spēju ātri pielāgoties," pauž Latvijas Bankā.

papildināta no 6.rindkopas

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas