Finansējums tiks rasts esošā Aizsardzības ministrijas budžetā, jo Latvija samazinās bruņoto spēku klātbūtni Afganistānā, kas ļaus ieekonomēt līdzekļus, tādējādi tos novirzot operācijai CĀR. Lai gan precīza summa nav aprēķināta, tomēr ministrs uzskata, ka tie būs vairāki miljoni eiro, jo ir jāsedz izdevumi par karavīru ēdināšanu, izvietošanu, piemaksas, medicīniskie pakalpojumi, transportēšana un citas pozīcijas.
Iepriekš operācijas plānošanā Latvijai problēmas sagādāja atbilstoša transporta trūkums. Aizsardzības ministrija iepriekš sazinājusies ar operācijas dalībvalstīm par iespējām transportlīdzekļus iznomāt, taču dalībvalstīm šādas iespējas nebija. Tāpēc pieņemts lēmums sūtīt pašu transportu - bruņotas Land Rover markas apvidus automašīnas, kuras uz Āfriku aizgādās ar lidmašīnu, norādīja ministrs.
Pēc ministra domām, Latvijai šajā operācijā jāpiedalās tāpēc, ka tā ir aktīva NATO un ES dalībvalsts un ārpus NATO vai ES esošie konflikti var pāraugt daudz plašākos konfliktos, tādējādi ietekmējot drošību Eiropā. Ja Āfrikā konflikti netiks apstādināti, pieaugs bēgļu plūsma no Āfrikas uz Eiropu un tā būs Eiropas kopējā problēma, kas kādā brīdī var radīt draudus arī Latvijas drošībai, atzina Vējonis.
Viņš atgādināja, ka jebkura starptautiska operācija un misija ceļ Nacionālo bruņoto spēku karavīru profesionalitāti, turklāt starptautiskajā pieredzē gūtās zināšanas tiek nodotas jaunajiem karavīriem, kuriem nākotnē var nākties piedalīties citās operācijās. Ministrs nenoliedz, ka dienēšana starptautiskajā operācijā ir karavīru iespējas vairāk nopelnīt, īpaši laikā, kad dienestā Latvijā atalgojums nav adekvāts.
Ja Saeima atļaus piedalīties operācijā CĀR, šī būs jau otra Āfrikas valsts, kurā dien Latvijas karavīri. Pērn aprīlī divi Latvijas kontingenta karavīri sāka dienestu ES Apmācības misijā Mali, taču šogad februārī kontingents palielināts līdz septiņiem karavīriem. Līdz šim Latvijai dalība šajā misijā izmaksājusi aptuveni 167 000 eiro, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.
Jau ziņots, ka valdība atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru dalību Eiropas Savienības (ES) militārajā operācijā CĀR. Par karavīru nosūtīšanu uz Āfriku galavārds vēl būs jāsaka Saeimai. Uz operāciju plānots nosūtīt 30-40 karavīrus.
Vienība piedalītos uz mandāta laiku - sešiem mēnešiem -, un Latvija neplāno mandātu pagarināt. Citas dalībvalstis ieradīsies šajā Āfrikas valstī aprīļa beigās un maija sākumā. Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) rēķinās, ka NBS karavīri varētu ierasties CĀR maija beigās vai jūnija sākumā.
Latvijas karavīri šajā valstī apsargās galvaspilsētas lidlauku, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādes, tāpat patrulēšanas un konvojēšanas uzdevumus. Kaujas operācijas Latvijas karavīri neveiks.
ES 1.aprīlī paziņojusi, ka nekavējoties sāks sešu mēnešu militāro misiju CĀR, lai novērstu arvien dziļāko krīzi, kas pārņēmusi šo valsti. ES militāro operāciju sākšanu atbalstījusi Eiropadome.
1000 vīru lielie ES spēki - EUFOR RCA - palīdzēs aptuveni 2000 Francijas un 6000 Āfrikas Savienības misijas karavīru, cenšoties atjaunot drošību galvaspilsētā Bangi un radīt apstākļus humānās palīdzības piegādei, paredzot tālāk nodot šo uzdevumu ANO miera uzturēšanas operācijai vai Āfrikas valstu spēkiem.
Haoss CĀR sākās, kad nemiernieku koalīcija Seleka (Alianse) pagājušā gada 24.martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē. Nemiernieki sagatavoja ceļu tam, ka valstī, kur vairums iedzīvotāju ir kristieši, pirmo reizi prezidenta amatā nokļūst viens no nemiernieku līderiem musulmanis Mišels Džotodija.
Viņš oficiāli izformēja grupējumu Seleka, bet tā biedri - pārsvarā musulmaņu karotāji - sāka izlaupīt un dedzināt ciematus, kā arī slepkavot iedzīvotājus, kuri nebija aizbēguši.
Reaģējot uz šiem notikumiem, kristieši izveidoja savas zemessardzes vienības, kas sāka uzbrukt musulmaņiem.
Bažījoties par tālāku situācijas pasliktināšanos, Francija un Āfrikas Savienība nosūtīja uz CĀR savus karavīrus. Starptautiskā militārā misija CĀR tiek īstenota, balstoties uz ANO mandātu.