Kā konferencē norādīja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, svarīgi domāt par kopējām iniciatīvām, jo patlaban vērojams, ka cilvēku ar invaliditāti problēmu risināšanā iesaistītas tikai divas ministrijas - Labklājības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Anča pauda nostāju, ka pārējām ministrijām nerūp cilvēku ar invaliditāti intereses, kaut arī šie cilvēki vēlas pārvietoties ar sabiedrisko transportu, iegūt izglītību, apmeklēt Dziesmu svētkus un veikt citas aktivitātes, kuras var ikviens cits sabiedrības loceklis.
Sustento vadītāja sacīja, ka Latvijā, salīdzinot ar vairākiem gadiem iepriekš, situācija ir uzlabojusies, tomēr svarīgi iesākto attīstību turpināt.
Līdzīgu nostāju pauda Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks un direktora vietnieks Mārtiņš Moors, kurš uzskata, ka Latvijā izpratne sabiedrībā par cilvēkiem ar invaliditāti un pieņemšana uzlabojas. Moors norādīja, ka kampaņas, projektos veiktās aktivitātes un nevalstisko organizāciju darbs devis rezultātu, tādējādi cilvēki arvien vairāk saprot, kā izpaužas invaliditāte un kas personām ar invaliditāti nepieciešams.
Vienlaikus Moors uzskata, ka Latvijā invaliditāte tiek saistīta ar labklājības jomu, kas, eksperta ieskatā, jau pašos pamatos ir nepareizs priekšstats. Pēc viņa domām, liela nozīme ir arī veselības aprūpes pieejamībai, kaut tikai tagad parādās pirmie centieni integrēt veselības un sociālos pakalpojumus.
Arī Moors uzskata, ka Latvijā pastāv fragmentācija starp nozarēm, kas kavē arī kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti. Moors norādīja, ka patlaban Latvijā priekšplānā tiek likta labklājības joma, proti, tiek veidoti sociālie pakalpojumi, pie kuriem tiek integrēti citu jomu pakalpojumi, kaut, viņaprāt, pareizi būtu sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti "lipināt" tur, kur tas ir nepieciešams.
Tikmēr Labklājības ministrijas (LM) Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa norādīja, ka izmaiņas vērojamas arī citu resoru darbībā, proti, pasākumi tiek īstenoti "gan vertikāli, gan horizontāli", turklāt tos īstenojusi ne tikai LM, bet arī citi resori.
Celmiņa sacīja, ka varētu likties, ka progress invaliditātes jomā ir lēns, tomēr, skatoties piecu vai septiņu gadu periodā, esot redzams, ka situācija uzlabojas un izpratne aug. Celmiņa uzsvēra, ka LM nevar būt eksperts visās jomās, tāpēc svarīgi, lai arī citu nozaru speciālisti iesaistās invaliditātes jautājumu risināšanā.
Kā ziņots, šodien notiek konference par Eiropas invaliditātes stratēģiju, aģentūru LETA informēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento pārstāve Irīna Meļņika.
Viņa skaidroja, ka patlaban ES politika invaliditātes jomā tiek veidota, balstoties uz Eiropas Invaliditātes stratēģiju 2010-2020, kurā iekļautas astoņas prioritārās jomas.
Pēc Meļņikas paustā, stratēģijā tiek runāts par pieejamību, vienlīdzīgām līdzdalības iespējām, nediskrimināciju, nodarbinātību, izglītību, sociālo aizsardzību, veselību un darbību invaliditātes jomā ārpus ES. Problēmas šajās jomās aizvien nav atrisinātas, tāpēc šobrīd Eiropas komisija gatavo jaunu piedāvājumu Eiropas invaliditātes stratēģijai 2020-2030.gada, kurā tiks iekļautas šīs, un, iespējams, arī citas darbības jomā, kas ir aktuālas cilvēkiem ar invaliditāti dalībvalstīs.
Lai noskaidrotu, kā Latvijai veicies, realizējot stratēģiju, kā arī uzzinātu ieteikumus jaunās stratēģijas izstrādē, Latvijā ieradīsies delegācija no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kas piedalīsies gan konferencē, gan apmeklēs nevalstiskās organizācijas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes.
pievienota 8.-9.rindkopa
M.
Amadejs
Terminoloģijaiirnozīme