Šādi nolemts, ņemot vērā uzņēmēja paziņojumus un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu. Rūpīgi izvērtējot alternatīvas, pašlaik līguma izbeigšana VVD ieskatā ir vienīgais risinājums, lai pabeigtu piesārņotās vietas sanāciju un nezaudētu Eiropas Savienības finansējumu.
Komentējot līguma izbeigšanas iemeslus, VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova uzsvērusi, ka "garās un laikietilpīgās sarunās un sarakstēs ar SIA Skonto Būve VVD guva pārliecību, ka uzņēmums nespēj un nevēlas pildīt līgumu, tai skaitā, sanācijas darbu veikšanu Ziemeļu dīķī. Tieši Ziemeļu dīķis ir galvenais pazemes ūdeņu piesārņojuma avots Inčukalnā. Neveicot vietas sanāciju, valsts riskē zaudēt arī Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu. Līguma izbeigšana nenozīmē šī projekta beigas, tieši pretēji - VVD turpinās darbu pie šī projekta īstenošanas līdz pilnīgai projekta mērķu sasniegšanai."
Uzņēmums Skonto būve šonedēļ jau vēstīja, ka vērsīsies tiesā pret VVD, jo tas esot apzināti pārkāpis līguma nosacījumus un nepamatoti atteicies noteiktajā termiņā apmaksāt martā paveiktos darbus Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā,.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts prasības pieteikums par darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1,855 miljonu eiro.
Uzņēmums sabiedrību par apmaksas kavēšanās faktu informēja jau pagājušajā nedēļā pēc tam, kad tika saņemta VVD vēstule, kurā dienu pēc apmaksas termiņa iestāšanās nepamatoti apšaubīta četrus gadus vecu AS Swedbank dokumentu likumība. Ņemot vērā faktu, ka Swedbank pārstāvji apliecinājumu par dokumentu derīgumu iesniedza jau 3. jūlijā, bet VVD samaksu par veiktajiem darbiem joprojām nav veikusi, uzņēmums pieņēmis lēmumu par prasības pieteikuma iesniegšanu.
Jau vēstīts, ka šovasar neatkārtosies pirms diviem gadiem piedzīvotais scenārijs, kad Guntim Rāvim piederošā SIA Skonto būve prasa papildu miljonus Gaujai bīstami tuvo sērskābā gudrona dīķu attīrīšanai Inčukalnā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Kaspars Gerhards (NA) jau 9. jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās.
Juristu atzinumi, valdības slēgtajā sēdē skatītais ziņojums un gudrona dīķu projektu uzraugošā inženiera sarakste ar Skonto būvi rāda, ka būvkompānija tiešām varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus, otrdien bija lasāms avīzē Diena.
Skonto būve pārkāpusi līguma nosacījumus, ievērojamu daļu līgumā paredzēto darbu patvaļīgi, bez nepieciešamās saskaņošanas nododot apakšuzņēmējiem. Startējot gudrona dīķu attīrīšanas iepirkumā, Skonto būve savā piedāvājumā nebija iesniegusi jebkādus pierādījumus spējai patstāvīgi izpildīt līguma prasības un atsaucās vienīgi uz vācu apakšuzņēmēja MUEG pieredzi. Tagad atklājas, ka Skonto būves tik bieži piesauktie vācu sadarbības partneri nostumti malā un Rāvim piederošā būvfirma visu tehnisko projektu izstrādi un vadību nodevusi kādai Pārdaugavā reģistrētai firmai LAKALME, noskaidroja Diena. Sākotnēji šī firma bija pieteikta tikai kā MUEG izstrādātā tehniskā projekta adaptētājs Latvijas būvnormatīvu prasībām. Skonto būve šādu rokādi nav saskaņojusi ar pasūtītāju likumā un līgumā noteiktā kārtībā un nav lūgusi atzīt SIA LAKALME par apakšuzņēmēju, kas ekvivalents vācu MUEG.
Savukārt Ziemeļu gudrona dīķa darbu programmas izstrādāšana uzticēta vēl vienam apakšuzņēmumam – SIA Eko Osta, kuru sākotnēji Skonto būve solījusi nolīgt tikai specifiskam darbam, kas saistīts ar naftas produktu piesārņoto notekūdeņu attīrīšanu. Tagad no Eko Ostas izstrādātās darbu programmas izriet, ka ar šī apakšuzņēmuma spēkiem plānots paveikt visus Ziemeļu dīķa sanācijas darbus. Šāda apakšuzņēmēja darbības nesaskaņota paplašināšana ir pretrunā ar līguma nosacījumiem. Kad Diena pirms dažām nedēļām Saeimā sastaptajam Rāvim uzdeva jautājumu, cik Skonto būve maksā šim apakšuzņēmumam, viņš atteica, ka neatceras. Pārdesmit minūtes vēlāk Nacionālās apvienības frakcijā, aiz slēgtām durvīm atbildot uz politiķu jautājumiem, Skonto būves īpašnieks bija atzinis, ka ar Eko Osta kā apakšuzņēmēju noslēgts līgums par aptuveni trijiem miljoniem eiro, bet reālie maksājumi atkarīgi no paveiktā darba apjoma.