Viņš stāstīja, ka šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē izskanējis šāds FM redzējums, kuru LBAS atbalstītu.
Vaicāts, kāpēc arodbiedrības būtu gatavas neapliekamā minimuma palielināšanai līdz 85 eiro, ne 130 eiro, kā izskanējis iepriekš, Baldzēns skaidroja, ka LBAS prasa arī minimālās algas paaugstināšanu un visu "apstiprināt ar vienu rāvienu" nav iespējams.
Baldzēns arī atzīmēja, ka NTSP dalībnieku intereses ir diezgan dažādas, tomēr lēnām notiek viedokļu "tuvināšanās". Arodbiedrības gan vēl nav saņēmušas "pretimnākšanu" jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazināšanu.
Baldzēns stāstīja, ka darba ņēmējs maksā par 10% lielākus nodokļus nekā kaimiņvalstīs. Tas ir iemesls, kāpēc jāsamazina IIN un sociālo iemaksu lielums. Baldzēns atzīmēja, ka krīzes laikā darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas tika palielinātas par 2%, bet kopš krīzes beigšanās iemaksu lielums ir samazināts vien par 0,5%. LBAS uzskata, ka šobrīd valstī ir pietiekami labvēlīga ekonomiskā situācija, lai risinātu šo jautājumu.
LBAS vadītāja vietnieks arī uzsvēra, ka neapliekamā minimuma palielināšana atvieglotu minimālās algas palielināšanu. "Ja paaugstina minimālo algu, bet nepaceļ neapliekamo minimumu, tas rada problēmas," sacīja Baldzēns. Viņš arī piebilda, ka Latvijā kopumā minimālā alga ir zema.
Arodbiedrības arī uzskata, ka diferencētā neapliekamā minimuma jautājums pašreizējā redakcijā "nav virzāms uz priekšu". LBAS 2016.gadā ir gatava turpināt diskusijas ar mērķi nonākt pie korekta varianta 2017.gadā.
Vaicāts, kāds ir korektais variants, Baldzēns skaidroja, ka algām, kuras ir mazākas, varētu straujāk pieaugt neapliekamais minimums. Tomēr arī šī ir nopietna diskusija, atzina Baldzēns.
Jau ziņots, ka sociālie partneri un valdošās partijas šodien NTSP nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē vēl nepanāca vienošanos par plānotajām izmaiņām nodokļos, taču puses bijušas vienisprātis, ka nākamgad jādiskutē par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā, kas varētu stāties spēkā 2017.gadā.
Kā ziņots, vakar valdība ārkārtas sēdē izskatīja jautājumu par valsts budžeta 2016.gada bāzes izdevumu samazināšanu, vienojoties par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministriju izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm - aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.
Tāpat ministri panāca vienošanos par papildus nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2017.gadā - 1,7% no IKP, bet jau 2018.gadā tam jāsasniedz 2% no IKP.
Ministru kabineta sēdē tika izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016.gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam - 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018.gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.