Viņa norādīja, ka konfederācija atbalsta ideju organizēt valsts aktīvu pārvaldību pēc vienotiem principiem, lai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbība būtu salīdzināma ārpus vienas ministrijas vai pašvaldības ietvariem, tomēr koncepcijā ir nepieciešami uzlabojumi.
"Reāli tiek piedāvāts tikai viens risinājums - jauna kapitāldaļu pārraudzības modeļa izveide un ieviešana. Nav pietiekamu argumentu tam, ka kapitālsabiedrību pārraudzības modeļa maiņa uz piedāvāto pārraudzības modeli nodrošinās kapitālsabiedrību labas pārvaldības principus," sacīja Olafsone.
Pēc viņas domām, patlaban koncepcijā piedāvātie risinājumi neatspoguļo pastāvošo realitāti un tās ietvaros nav rasts risinājums virknei būtisku horizontālu korporatīvās pārvaldības jautājumu, piemēram, darbības mērķu maiņa, dividenžu politika (kas noteiks valstij iemaksājamo dividenžu apjomu, tai skaitā meitas uzņēmumiem), atalgojuma politika, kapitāldaļu pārdošana un atsavināšana u.c.
"Tikai pēc Valsts kancelejas pasūtīta pētījuma par valsts aktīvu vērtību publicēšanas un Publisko personu komercdarbības koncepcijas apstiprināšanas var turpināt diskusijas, lai nonāktu pie labākā risinājuma valsts kapitāla daļu pārvaldības pārraudzībai," teica LDDK eksperte.
Olafsone stāstīja, ka diskusija par valsts kapitāla daļu pārvaldību pēc būtības organizējama par diviem atšķirīgiem jautājumu blokiem - horizontāli strukturējamie jautājumi jeb korporatīvā pārvaldība un vertikālā valsts kapitāla daļu pārvaldības pārraudzība.
"Pēc vienotas pieejas izstrādes horizontālajiem korporatīvās pārvaldības jautājumiem nepieciešams veikt esošo kapitālsabiedrību izvērtējumu atbilstoši to darbības veidam konkrētā nozarē un tautsaimniecībā kopumā - vai uzņēmumam būtiskākā ir peļņas, tautsaimniecības stabilizācijas un attīstības vai nozares politikas īstenošanas funkcija. Tikai pēc horizontālo jautājumu atrisināšanas un kapitālsabiedrību analīzes ir iespējams veidot līdzīga rakstura uzņēmumu grupas, kurām piemeklējams un to darbībai piemērojams efektīvākais valsts kapitāla daļu pārraudzības modelis," norādīja Olafsone un sacīja, ka paralēli veiksmīgi var pastāvēt gan centralizēts, gan decentralizēts jeb nozarei piekritīgs pārraudzības modelis.
LDDK neatbalsta sasteigtu, nesaskaņotu un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu par publiskā sektora aktīviem, tādēļ konfederācija ir ierosinājusi koncepciju apspriest, organizējot pilnvērtīgas diskusijas ar sociālajiem partneriem un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību vadītājiem.
Jau ziņots, ka šā gada 19.decembrī Ministru kabineta komitejā tika sāktas diskusijas par turpmāko valsts uzņēmumu pārvaldību.
Ministriem tika prezentēti divi nozīmīgi dokumenti - Publisko personu komercdarbības koncepcijas projekts un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas projekts.
Kopumā EM piedāvā trīs valsts kapitāldaļu pārvaldības modeļus, no kuriem visvairāk priekšrocību minēts variantam, kas paredz valsts kapitāldaļu pārvaldību uzticēt tieši PA.
Pirmā alternatīva paredz izveidot neatkarīgu, autonomu iestādi, lai samazinātu politisko ietekmi un nodrošinātu augstu politisko prioritāti sakārtot valsts kapitāldaļu pārvaldības jautājumus. Otrs variants paredz valsts kapitāldaļu pārvaldības institūciju veidot uz PA bāzes. Bet trešais variants paredz valsts kapitāldaļu pārvaldības institūciju izveidot kā holdinga sabiedrību.
Jau ziņots, ka patlaban Latvijā ir 142 uzņēmumi, kuros valsts ir kapitāla daļu turētāja, to starpā 69 uzņēmumos valstij pieder 100% kapitāldaļu, un šajos uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 52 000 strādājošo. EM secinājusi, ka kopējā valsts uzņēmumu, izņemot finanšu sektoru, pašu kapitāla atdeve 2009.gadā bijusi 7%. Savukārt pašvaldības ir kapitāldaļu turētājas 605 kapitālsabiedrībās, tai skaitā 323 ir ar 100% pašvaldības dalību, un 39 kapitālsabiedrībās pašvaldībai ir izšķirošā ietekme.
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldība patlaban ir decentralizēta, pārvaldi nodrošinot 11 attiecīgās nozares ministrijām vai citai iestādei atbilstoši valsts politikai noteiktajā jomā un sociālajām vajadzībām.
Kā norādīja EM, valsts kapitālsabiedrības, kuru komercdarbība saistīta ar tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, ir jāpārveido par valsts pārvaldes iestādēm jeb publiskām aģentūrām. Tautsaimniecībai svarīgākie uzņēmumi, kuru darbība skar valsts drošību un nodrošina sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, AS Latvenergo, Latvijas Pasts, VAS Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas Dzelzceļš, VAS Latvijas Gaisa satiksme un VAS Latvijas Valsts meži, jāsaglabā valsts īpašumā.